Kā labāk dzīvot

Vakcinācija pret Covid-19: atbildam uz klausītāju jautājumiem un kliedējam mītus

Kā labāk dzīvot

Mazkustīgums - būtiska pandēmijas blakne

Atvaļinājuma piešķiršanas, noformēšanas un atvaļinājuma naudas aprēķināšanas kārtība

Nelaišana atvaļinājumā – viens no būtiskākajiem darba tiesību pārkāpumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ja darba devējs kalendārā gada laikā darbiniekam nepiešķir ikgadējo atvaļinājumu, tas ir viens no būtiskākajiem darba tiesību pārkāpumiem, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” norādīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs. Atvaļinājums ir gan Starptautiskajā konvencijā, gan Satversmē noteikta tiesība.

“Darba devējam ir pienākums katru gadu piešķirt atvaļinājumu četru kalendāro nedēļu garumā, kas nozīmē, ka sliktākajā gadījumā pēc 11 nostrādātiem mēnešiem 12. mēnesim ir jābūt atvaļinājumam,” paskaidroja Rācenājs.

Atvaļinājuma dalīšana pa nedēļām vai pārcelšana uz nākamo gadu pieļaujama tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu.

Likumā noteikts, ka, piešķirot ikgadējo atvaļinājumu, darba devējam pēc iespējas jāņem vērā darbinieka vēlmes, sacīja Rācenājs:  “Ja darba devējs ar darbinieku jau sākotnēji vienojas jeb darbinieks uzraksta iesniegumu, ka viņš gribētu, piemēram, jūlijā doties atvaļinājumā, un, ja darba devējam nav problēmas atvaļinājumu jūlijā piešķirt, tad pilnīgi pietiek ar šo darbinieka iesniegumu. Darba devējs to akceptē un tālāk jau iekšēji, atkarībā no birokrātiskām procedūrām, tiek nokārtots jautājums – grāmatvedis uzraksta rīkojumu, izmaksā atvaļinājuma naudu un darbinieks dodas atvaļinājumā.”

Savukārt, ja darba devējs objektīvu iemeslu dēļ saprot, ka nevar darbinieka pieprasītajā periodā piešķirt atvaļinājumu, meklē kompromisu, piemēram, atvaļinājumu sadalot – divas nedēļas vienā mēnesī, divas citā.

“Vēl jāņem vērā, ka likumā ir noteikti gadījumi, kad īpašu kategoriju darbiniekiem ir tiesības pieprasīt atvaļinājumu sev vēlamajā laikā.

Piemēram, darbiniekiem, kuriem ir bērni vecumā līdz trim gadiem, ir tiesības prasīt atvaļinājumu vasarā vai jebkurā laikā pēc viņu pieprasījuma un darba devējam būs šāds atvaļinājums jāpiešķir,” norādīja Rācenājs.

Ja darba devējs atsakās laist atvaļinājumā, viens no variantiem ir iestāties Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībā.

Vēl papildu tam darbiniekam jāraksta darba devējam iesniegums, lai ir pierādījums, ka viņš atvaļinājumu ir prasījis. Tāpat darba devējam būs jāspēj pierādīt, ka viņš atvaļinājumu ir piešķīris.

“Ja viņš to nevar pierādīt, darbinieka pusē paliek arguments, ka atvaļinājumā viņš nav laists,” skaidroja Rācenājs. Tālāk ar iesniegumu jāvēršas Valsts darba inspekcijā, jo par šādu pārkāpumu darba devēju var sodīt ar administratīvo sodu vai uzlikt par pienākumu piešķirt atvaļinājumu. Tāpat darbinieks var vērsties tiesā ar lūgumu ne tikai uzlikt par pienākumu piešķirt atvaļinājumu, bet arī piedzīt zaudējumus, kas var rasties dēļ tā, ka netiek atvaļinājumā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti