Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos inflācija vēl turpinās augt. Pieaugot preču un pakalpojumu cenām, daudziem nākas domāt, kā ietaupīt tā, lai makā naudas būtu vairāk, bet dzīves kvalitāte būtiski neciestu.
Tēriņu pārskatīšanas un dažādu taupības pasākumu ieviešana ikdienā kļuvusi par realitāti ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam, bet
ar ko sākt, domājot par naudas ekonomijas iespējām?
"Swedbank" finanšu institūta eksperte Evija Kropa skaidroja: "Numur viens ir budžeta plānošana. It kā liekas tāda ļoti standarta lieta, ar ko būtu jāsāk, bet es teikšu tā, – ar to mums vēl neklājas tik viegli, kā tas varētu izklausīties. Jā, liela daļa sabiedrības plāno savu budžetu, bet – kā plāno – ir jau ļoti svarīgs aspekts. Aptuveni puse plāno galvā, un te nu es teikšu – tā nav tāda efektīva budžeta plānošana. Tai ir jābūt sistemātiskai, regulārai, pēc konkrēti izstrādātas pieejas."
Meklējot iespējas, kā ietaupīt, eksperte iesaka savā budžetā izdevumus sadalīt trīs kategorijās – obligātajos, nepieciešamajos un vēlamajos.
"Mēs arī iesakām parasti skatīties uz tām lielākajām pozīcijām. Pieņemsim, ja vēlamie izdevumi kādam ir niecīgi, budžets jau tā sastāv tikai no obligātajiem un nepieciešamajiem, man izklaidei un atpūtai gluži vienkārši nav budžeta, nu ko es tur ietaupīšu, neko, tad es skatos uz tām pozīcijām, kas manā budžetā un teju visiem Latvijas iedzīvotājiem ir lielākās, kas ir viena no lielākajām pozīcijām – pārtika," skaidroja Kropa.
Latvijas Televīzija satika Danu, kura dalījās savā pieredzē, jo šī gada sākumā sapratusi, ka kaut kas krasi jāmaina, lai iespēju robežās varētu ietaupītu.
"Ir vairākas lietas, kuras mēs piekopjam, ejam pa solīšiem pēc saraksta. Pirms došanās uz veikalu tiek veikta neliela inventarizācija, – kas, cik daudz ir mājās, ko varbūt nepirkt lieku. Pēc tam saprotam, ko mēs tajā konkrētajā periodā gribam ēst, parasti tā ir nedēļa, un pēc tā arī attiecīgi sastādām sarakstu," viņa pastāstīja.
Došanās uz pārtikas veikalu ar gatavu sarakstu nebūt nav vienīgā lieta, kuru Dana ar ģimeni ikdienā ieviesusi. Lielāka uzmanība naudas tēriņiem tiek pievērsta, arī domājot par atvaļinājumu.
"Ja iepriekš būtu bijis tā, ka skatāmies aviobiļetes, mēģinām izdomāt kaut kādus pēdējā brīža ceļojumus, jo vienkārši gribas kaut kur aizbraukt, tad tagad mēs padomājam, ka tomēr labāk ne, – liekas galīgi neracionāli šajā situācijā, un tad izplānojām foršu atpūtas braucienu tepat uz kaimiņiem, un arī beigās viss bija ļoti forši!"
Ilgtermiņā plānošanai ir vairāki ieguvumi – drošība un zemāks stresa līmenis ikdienā, lielāka kontrole pār notikumiem savā dzīvē un lielāka rīcības brīvība.
"Swedbank" finanšu institūta eksperte skaidroja: "Es gribētu iedvesmot, – lai vai cik dažbrīd liekas, ka budžeta plānošana ir tāda sevis ierobežošana, stāsts par tādu disciplīnu, par tādu sausu skaitīšanu vai vēl kaut ko, bet te ir vienkārši sev jāatrod pareizākā metode."
Mainīt ikdienas paradumus nav vienkārši, tomēr skaidrs ir viens – ilgtermiņā mēs noteikti būsim ieguvēji.
