Konigshoivenas abatijā Nīderlandes dienvidos mūki alu sāka brūvēt 1884. gadā. Mūsdienās darītava gadā saražo 145 tūkstošus hektolitru slavenā trapistu alus – vidēji desmit tūkstošu pudeļu stundā. Tomēr tam ir arī sava cena – katru stundu darītava rada kubikmetriem notekūdeņu.
"Mums ir lūgšanas septiņas reizes dienā, sākot ar četriem no rīta. Mēs pateicamies Dievam par dabas radīšanu, tās skaistumu un tīrību. Bet tajā pašā laikā mēs darām lietas, kas ir ļoti piesārņojošas. Mūsu mērķis ir atdot šo ūdeni atpakaļ dabai. Lai to izdarītu, mums notekūdeņi vispirms jāattīra. Mūsu galvenais mērķis ir netīro ūdeni pārvērst dzeramajā ūdenī," stāstīja alus darītavas direktors, klostera brālis Īzāks.
Abatijā uzbūvēta īpaša siltumnīca, kurā katru dienu var attīrīt vairāk nekā 400 kubikmetrus ūdens. Darbu paveic 200 dažādu sugu augi un trīs tūkstoš veidu baktērijas. "Tā ir kā luksusa rezidence visa veida baktērijām. Lai tās varētu justies ērti un darītu savu darbu – tīrītu ūdeni," teica ūdens apsaimniekošanas konsultants Istvans Kollers.
Plānots, ka drīzumā šī sistēma ūdeni varēs attīrīt arī no slāpekļa un fosfora. Trapistu mūku pūliņiem līdzi seko arī zinātnieki, kuri meklē jaunus risinājumus, kā efektīvāk izmantot un apsaimniekot ūdens resursus.