Valciņa skaidroja, ka, produktus atkārtoti sasaldējot un atsaldējot, aktivizējas mikrobi un toksīnu producēšana. Var gadīties, ka dzīvotspējīgo baktēriju produktā vairs nav, bet sasaldēšanas un atkausēšanas ciklā baktērijas paspējušas saražot bīstamos toksīnus.
“Tās var būt arī pavisam sliktas baktērijas, ka var ražot arī nāvējošus toksīnus. Taču visbiežāk tie būs stafilokoki, Bacillus ģints baktērijas, kuras var radīt toksīnus, no kuriem, vienkāršā valodā runājot, cilvēkam būs jāsēž uz poda ar bļodu klēpī – vienlaicīgi būs gan vemšana, gan stipra caureja,” norādīja mikrobioloģe.
"Ir jāpatur prātā, ka sasaldēt un atkausēt vairākkārtīgi ir bīstamāk nekā ēst gaļas gabalu, kas ir bijis dziļi sasaldēts vairākus mēnešus," uzsvēra Valciņa.
Produktus iesaka turēt saldētus no pusgada līdz gadam. Ilgāk tas kļūst bīstami – īpaši, ja produktus saldē mājās, nekontrolētā vidē.
Tāpat Valciņa uzsvēra, ka ir būtiska atšķirība, sasaldējot svaigus un jau pagatavotus produktus, piemēram, tikko lasītas ogas vai vārītu zupu.
“Jāņem vērā, ka pa tikko plūktu ogu var būt izkāpelējis vai uz tās pat uzčurājis un uzkakājis kāds dzīvnieks. Tātad tā var būt netīra. Savukārt, ja produktu apstrādā termiski, tad ārējie piesārņotāji tiek iznīcināti. Lai neviens nedomā, ka zemeni vai aveni var nomazgāt tik ideāli, ka nekas virsū nepaliks. Attiecīgi, ja ogu sasaldējat svaigu un ēdat vienkārši atkausētu, tad ēdīsiet to ar visiem parazītiem un citiem mošķiem, kas sākumā uz tās bija,” skaidroja mikrobioloģe.
