4. studija

Vai inteliģences koeficientu var noteikt ar 30 jautājumiem?

4. studija

4. studija

No kā gatavo melnu saldējumu?

Melns saldējums – neparasts, garšīgs, taču ne kaitīgs

Ja ir pierasts ēst zilu, zaļu un pat lillā krāsas saldējumu, tad melnā krāsā šis gardums šķiet pavisam neparasts. Tomēr izrādās, ka arī to var iegūt pavisam dabiskā ceļā.

Šefpavārs Raimonds Zommers atzīst, ka saldējumu padarīt melnu nav iespējams tik viegli un ātri. “Līdz šim zināmās lietas man ir divas – viena ir ķīmiskā, un otra – populārākā - ir sēpijas tinte,” viņš paskaidro. Proti, to iegūst no jūras ūdenī dzīvojošā galvkāja sēpijas. Tāpat melno krāsu saldējumam var piešķirt ar ogles palīdzību.

“4. studija” arī Latvijā ir manījusi melno saldējumu, un tur krāsa ir iegūta no augogles.

“Augogle ļoti bieži ir lietota arī medicīniskām vajadzībām,” norāda uztura piedevu speciāliste Dita Lase. “Tā ir tā saucamā oglīte, ko mēs lietojam (..) Viņas ir līdzīgas. Aktivētā oglīte tiek vēl papildus apstrādāta ar tvaiku un ogļskābo gāzi, lai padarītu viņu poraināku un lai absorbējošā virsma būtu lielāka. Tad viņu sauc par aktivēto ogli, bet tā ir viena un tā pati ogle,” skaidro Lase.

Internetā atrodama informācija liecina, ka augogle var būt kancerogēna, jo to iegūst, sadedzinot augus vai arī no dzīvnieku pelniem. Angļu valodā zem E153 slēpjas “carbon black”, jeb melnā ogle, kuras izmantošanu pārtikā Amerika ir aizliegusi, taču Eiropas gadījumā tā netiek uzskatīta par kaitīgu un E153 latviski tiek saukts par augogli.

“Augogli iegūst, augus sadedzinot augus augstā temperatūrā, parasti no bambusa vai kokosriekstu čaulas, bet mēdz būt arī koksnes šķiedras vai citi augu materiāli,” stāsta Lase. “Eiropas Savienībā ir ļoti stingri noteikumi, kāda augogle drīkst būt. Šeit viņa tādēļ arī saucas augogle, jo tiek iegūta no augiem,” bilst uztura speciāliste.

“Augogle ir pārtikas piedeva, atļautā pārtikas piedeva, kuru drīkst lietot pārtikas produktos, tam nepieciešamā daudzumā,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Ilze Plīkša. “Viņai nav ierobežots daudzums, bet viņu var izmantot kā pārtikas krāsvielu, kas rada šo melno toni,” norāda Plīkša.

Vaicāta, kādēļ ASV ir aizliegusi augogli, bet Eiropā nē, Lase norāda, ka aizliegums aizokeāna valstī spēkā stājās vēl 1970. gados. Toreiz bija bažas par benzopirēna esamību. Kopš tā laika aizliegums nav pārskatīts. Eiropas Savienība šo aizliegumu pārskatīja ap 2000. gadu, apkopojot virkni pētījumu par augogles iespējamo kancerogēno iedarbību un toksiskumu. “Ja mēs neēdam vairāk kā 200 gramu dienā [šīs vielas], kas ir diezgan nereāla deva, tad mēs esam pilnīgā drošībā, jo augogle neuzsūcas mūsu gremošanas traktā (..) Ļoti maz ticams, ka tur ir vairāk kā daži grami,” viņa piebilst par augogles iespējamo daudzumu saldējumā.

Tiesa, eksperti atgādina ka jebkuru pārtikas piedevu lietošana uzturā pārāk lielos daudzumos par labu nenāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ikdienai
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti