Vismaz pēdējo trīs gadu laikā saņemti aptuveni 60 izsaukumi gadā. Savukārt no visiem izsaukumiem apmēram 10 gadījumos gadā cilvēkam ir smaga reakcija. Turklāt nav unikāli gadījumi, kad cilvēkus sakož, jo viņi apzināti pietuvojas čūskai vai mēģināja ar to spēlēties.
Latvijā vienīgā indīgā čūska ir odze. Pēdējo 20 gadu laikā Eiropā odzes koduma dēļ cilvēki nav miruši. Šo čūsku var sastapt dažādās vietās – pilsētu nomalēs, pļavu malās, vietās, kur aug krūmi, pamestās ēkās, mežmalās, izcirtumos, piemājas teritorijās.
„Odze ir vienīgā čūsku suga Latvijā, kurai pa muguru iet tāda izteikta zigzagveida jeb rombveida līnija. Nereti gadās arī pilnīgi melnas odzes. Parasti tās ir liela izmēra mātītes,” stāsta Latvijas Universitātes zoologs, čūsku pētnieks Andris Čeirāns.
Viņš šogad vairākkārt redzējis odzes. Līdz šim čūskas bijušas nedaudz mazāk aktīvas nekā pērn – vēsāka pavasara un vasaras sākuma dēļ.
„Odzēm pašām krāsojums mēdz būt ļoti dažāds. Viņas var būt gan pelēkas, gan dzeltenas, gan brūnas. Bet šis zigzagveida vai rombveida krāsojums gar muguru redzams praktiski vienmēr,” stāsta Čeirāns.
Odzes nav agresīvas, un Latvijā to neesot ļoti daudz. Ja čūsku neņems rokās vai nekāps virsū, tā nekodīs un centīsies izvairīties no cilvēkiem.
„Lai gan es esmu čūsku pētnieks, es bez vajadzības vispār dzīvniekus cenšos neņemt rokās. Tas pats attiecas arī uz odzēm. Līdz ar to man pašam ir izdevies līdz šim veiksmīgi izvairīties no kodieniem,” saka Čeirāns.
Dažkārt gan tā vietā, lai izvairītos un mierīgi sadzīvotu, cilvēki paši provocē un izaicina čūskas, stāsta Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas toksikologs Roberts Stašinskis.
„Un pat vēl vairāk, viņi ignorē veselo saprātu. Mums ir ik pa laikam ir gadījumi, un es pat teikšu, ka tas nav vienreizējs gadījums, kad cilvēkiem pēkšņi sagribas spēlēties ar čūskām...” stāsta Stašinskis.
Piemēram, tā vietā, lai uz ceļa pamanītajai odzei ļautu aizrāpot, cilvēks mēģina to ķert.
„Viņš to ķer rokā, mēģinās tagad nest vai vēl kaut ko. Un, protams, tas viss beidzas ar to, ka čūska iekož. Mums ir bijuši cilvēki, kas, alkohola reibumā peldoties, redz, ka pa ūdeni peld čūska, nevis palaiž viņu, bet peld klāt, uzsāk čūskas glābšanas darbus vai vēl kaut ko līdzīgu. Tas viss beidzas ar kodumu,” stāsta toksikologs.
Tomēr mediķi sastapušies arī ar situācijām, kad sakostais cilvēks pat nav redzējis čūsku. Tikai sajutis kodienu un ieraudzījis zobu pēdas, reizēm arī pietūkumu, norāda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Inga Vītola.
Cik indes iekļuvis organismā, atkarīgs no tā, cik daudz čūska uzspējusi to uzkrāt. Gadās arī tā saucamie sausie kodumi.
„Gribētu atgādināt, ka cilvēkiem nav jāmēģina pēc tam meklēt čūsku vai atšķirt, domāt, vai tā ir bijusi odze vai cita čūska. Tomēr vajadzētu nekavējoties sazināties ar mediķiem, jo, ja gadījumā tā bijusi odze, tad pēc iespējas ātrāk vajadzētu saņemt mediķa konsultāciju,” atgādina Vītola.
Jāzvana pa tālruni 113. Gaidot mediķus, pēc iespējas mazāk jākustas. Var pielikt aukstumu. Taču nevajag mēģināt griezt, piededzināt vai mēģināt brūci izsūkt. Ar šo visdrīzāk izdosies tikai ienest infekciju. Arī žņaugs tikai kaitēs veselībai, atgādina Roberts Stašinskis.
„Principā, atlaižot šo žņaugu, mēs varam panākt daudzkārt smagāku klīniku ar daudz nopietnākām izmaiņām. Tāpēc nekādā gadījumā lūdzu žņaugus nelikt,” uzsver toksikologs.
Vēl viens izplatīts mīts esot par alkohola lietošanu čūskas koduma gadījumā. Taču tā ietekmē inde organismā izplatīsies daudz straujāk, turklāt tas ir papildu stress organismam.
Labākais ir darīt visu, lai čūska neiekostu. Odze nedzird, bet jūt vibrācijas. No cilvēka mēģinās izvairīties. Tāpēc var lēkāt, piesist ar kāju pie zemes. Būtisks arī atbilstošs apģērbs – garas bieza auduma bikses, gumijas zābaki, piemēram, Jāņu zāļu lasīšanai noderēs arī cimdi.
