"Palīdzību var sniegt ļoti dažādos veidos. Visvieglākais, protams, ir naudas veidā, algas dienā piecus, desmit vai cik nu kurš eiro var noziedot. Tos saliekot kopā, mēs un citas organizācijas varam iegādāties to, ko ukraiņi paši prasa, jo mums vienmēr ir jāklausās, kas ir vajadzīgs ziedojumu saņēmējam, nevis kas mums liekas pareizi," uzsvēra Dimanta.
"Protams, var arī piedalīties brīvprātīgajā darbā, stūrēt mašīnas uz Ukrainu, palīdzēt ar sagādi, meklēt ģeneratorus, jo tā, starp citu, arī ir problēma, ka vairs nav, kur tos nopirkt," viņa piebilda.
Dimanta vērtēja, ka pat tad, ja karš pēkšņi beigtos šodien, iznīcinātās Ukrainas infrastruktūras dēļ sildītāji, ģeneratori un pārtika ukraiņiem būs vajadzīga visu cauru ziemu.
Arī Ukrainas bēgļiem Latvijā ir dažādas vajadzības – lielākā daļa patvēruma meklētāju Latvijā ieradušies ar vienu somu uz pleciem.
"Tās vajadzības šobrīd, protams, ir ziemas drēbes, apavi, bērniem dažādas nepieciešamās lietas. Mantisko vajadzību ir ārkārtīgi daudz, bet tas nav vienīgais ziedojumu veids. Ziedošanas iespējas ir visā Latvijā, un arī bēgļi ir visā Latvijā. "Palidzibaskarte.lv" var atrast visas ziedošanas vietas ar darba laikiem un informāciju, ko tur pieņem," norādīja Jākabsone-Gavale.
"Vienmēr aicinu iepriekš sazināties un pārbaudīt, vai tas punkts ir tajā brīdī vaļā un kas ir tās lietas, kas ir nepieciešamās. Iespējams, ka tajā punktā ir daudz bērnu ratu, bet vajag šampūnu – vajadzības ir ļoti dažādas," viņa turpināja.
Lai gan nauda ir efektīvākais ziedojumu veids, jo tad cilvēki, kas strādā organizācijās, var iepirkt preces vairumā, kas ir lētāk, kā arī loģistika ir vienkāršāka un ziedojumu var pielāgot nepieciešamai vajadzībai, jebkurš ziedojums būs labs arī mantiskā formā.
"Reizēm cilvēki sakautrējas vai pie sevis mēz padomāt, ko tad es ar vienu zeķu pāri vai šampūna pudeli... Vajag atcerēties, ka, pirmkārt, mazu ziedojumu nav," piekrita Spoģe.
"Otrkārt, ļoti liela nozīme, reizēm vēl lielāka ir, ja tu paliec ar atvērtu sirdi ikdienā, lai kur tu būtu, strādātu, un sanāk saskarties ar cilvēkiem no Ukrainas. Tad svarīgi ir nekautrēties iet klāt, uzrunāt un apvaicāties, kā jums iet un vai varam palīdzēt," viņa vērtēja.
Padomi par sadzīviskām un vienkāršām ikdienas lietām no vietējiem iedzīvotājiem noder daudziem patvēruma meklētājiem.
Tāpat ikviens var iesaistīties, adot zeķes, lejot sveces, šķirojot saziedotās mantas, piesakoties mācīt latviešu valodu. Vēršoties kādā no labdarības organizācijām, kas atrodamas kartē vai savā pašvaldībā, jebkurš cilvēks var iesaistīties un palīdzēt.
Dimanta atgādināja, ka šogad, sabiedrisko mediju labdarības maratonā "Dod pieci!", katrs varēs ziedot "Dodpieci.lv" piecus eiro un izvēlēties dziesmu.
"Galvenā ideja ir saziedoto naudu izlietot visā Latvijā sadarbībā ar citām labdarības organizācijām, kuru redzeslokā ir kara bēgļu bērni no Ukrainas, un sniegt tieši mērķtiecīgu, mērķētu palīdzību – to, kas katram bērnam ir visnepieciešamākais. Nevis, ka vienkārši nopērkam visiem saldumu paciņas vai visiem mēteļus, bet īstenojam katra bērna vajadzības. Tas nebūs tikai Rīgā, bet visā Latvijā, esam ar citām labdarības organizācijām šādu aptauju veikuši, kura organizācija ko ir gatava palīdzēt," skaidroja Dimanta.
Tāpat Latvijā dzīvojošie ukraiņi varēs pieteikties nepieciešamajai palīdzībai "Dod pieci!" mājaslapā.
