Šķirnes dzimtene ir Vācija. Zināms, ka asspalvainie modrie suņi bija sastopami Bavārijā jau 15. gadsimtā. To uzdevums bija ķert žurkas un sargāt saimniecību. Jau tolaik suņi bija dažāda auguma. Šī īpašība tika selekcionēta, un tagad oficiāli atzīti ir trīs šnauceru veidi: miniatūrais, vidējais un lielais.
Miniatūrais šnaucers nav nekāds klēpja sunītis – tas ir viens no mazākajiem dienesta suņiem pasaulē.
Miniatūro šnauceru audzētājs Ivo Obrumanis, pateicoties savam pirmajam šnauceram vārdā Fidži, kura jau ir devusies uz citiem medību laukiem, kļuva par šīs šķirnes suņu audzētāju.
"Tā bija sunīte, ar kuru es labi iepazinu šķirni, kurā es iemīlējos jau no pirmajām dienām. Ļoti liels pluss, ka tā šķirne nemet spalvu, un tas man bija ārkārtīgi liels pluss. (..) Pēc šnaucera mājās praktiski vispār nav spalvu," viņš skaidroja.
Asā spalva un bārda ir šnauceru vizītkarte. Pareiza kopšana tiešām padara šo suni par ērtu kompanjonu. Lai suns būtu sakopts un nemestu spalvu, tas ir regulāri jāfrizē. Kādam tas ir ērti, kādam – apgrūtinoši. Iespējams, tāpēc šnauceri vairs nav tik populāri Latvijā, kā tas bija pirms 20 gadiem.
"Kopšana ir mazāk vajadzīga katru dienu, bet reizi nedēļā vajadzētu izķemmēt kājas. Ja mēs izejam ārā dubļainā laikā, viņš ienāks iekšā un vajadzēs tās kājas noskalot. Tas varbūt ir tas, kas attur [no šīs šķirnes iegādes]. Un tā frizēšana, kura jāveic tomēr profesionālim, tas ir reizi divos mēnešos jāiet uz frizētavu, un tas ir nepieciešams, lai suns izskatītos pēc savas šķirnes. Jo, ja viņus nefrizēs, tad viņi izskatīsies pēc tāda pūdelīša, tā spalva augs, augs un augs," norādīja audzētājs.
Lai arī šai šķirnei ir amizants izskats un "ērts" izmērs, tomēr miniatūrā šnaucera labākā īpašība ir viņa jaukais raksturs. Šis suns ir aktīvs, dzīvespriecīgs, viegli padodas apmācībai, ir labi audzināts, klausa saimnieku no vārda. Sunim nevajag ļoti lielu fizisko slodzi, bet tas būs pateicīgs un priecīgs, ja tāda būs.
Obrumanis skaidroja: "Laimīgi, kad ar viņiem iet ārā un kaut ko dara. Ir šķirnes, kas ir slinkākas, kurām tā negribētos to darīt, tad šnaucers būs tas, kas vienmēr būs gatavs iet, darīt, lēkt, skriet."
Audzētājs arī novērojis, ka miniatūro šnauceru saimnieki gandrīz vienmēr "paliek" pie šīs šķirnes.
Svarīgi, protams, kucēnu iegādāties no sertificēta audzētāja, kurš būs pārbaudījis kucēnu veselību un arī dos līdzi ciltsrakstus. Ciltsraksti nav nekāds bonuss, tas ir vienīgais dokuments, kas apliecina, ka kucēns ir šķirnes suns.
"Tā ir tā šķirne, kas saimnieka dēļ atdos savu dzīvību viennozīmīgi, un, neskatoties uz to, vai suns ir mierīgs vai mīļš pret citiem cilvēkiem, bučmūlītis, kā es saku, – tiklīdz saimniekam draudēs briesmas, būs kājā iekšā, aizstāvēs ar zobiem un nagiem," skaidroja audzētājs.
