4. studija

Nesankcionētu remontdarbu dēļ apdraudēta mājas iemītnieku drošība

4. studija

Sēlpils «anomālija»: kāpēc nedarbojas ne telefona sakari, ne internets?

Mauriņa pļaušana - pārbaudījums kaimiņattiecībām

Mauriņa pļaušana agrā rītā – pārbaudījums kaimiņu attiecībām, bet Rīgā noteikumi neliedz

Pēdējo nedēļu laikā lietus ir varen bieža parādība, tāpēc var saprast tos, kuri izmanto brīdi, kad nelīst, lai nopļautu savu mauriņu. Taču zāles pļaušana var kļūt par īstu pārbaudījumu kaimiņu attiecībām, īpaši, ja to dara agrā rīta stundā.

Arī „4. studijas” aptaujātie iedzīvotāji atzīst, ka piedzīvojuši gadījumus, ka mauriņa pļaušana agrā rīta stundā viņus uzmodinājusi. „Vēl šorīt mums tā bija,” stāsta Santa. „Ir bijis (..) Pēc tam varbūt kaimiņiem pasaku, lai viņš tik agri tomēr nepļauj zāli,” stāsta Una.

Tomēr ne vienmēr draudzīga aprunāšanās ar darbīgo pļāvēju maina viņa paradumu ieslēgt pļaujmašīnas motoru tad, kad visa apkārtne vēl saldi čuč.

„Protams, katrs gadījums jāvērtē individuāli.

Taču, pirmkārt, šīs situācijas ir jārisina ar kaimiņu no sākuma, un pēc tam jau var skatīties vai ir vērts iesaistīt policiju. Jo pēc būtības tā ir pieklājības norma netrokšņot un netraucēt citiem,” norāda policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Una pieļauj, ka vajadzētu ieviest noteikumus, kurā diennakts laikā zāli ir atļauts pļaut.  „Es domāju, ka īstenībā varbūt pat vajadzētu, it sevišķi, ja ir mazs bērns, kurš no rīta vēl guļ. Jā, es domāju, ka vajadzētu kādu noteiktu laiku tomēr.. Kaut kādiem deviņi, desmit. Nu tā!” saka Una.

Pagaidām vienīgie ierobežojumi par zāles pļaušanu, kas atrodam Rīgas domes saistošajos noteikumos, nosaka zāles pieļaujamo garumu. "Garums nevar pārsniegt 20 centimetrus,” saka Rīgas domes Administratīvās inspekcijas pārstāve Jeļena Demjaņenko.

„Tad, kad mēs veicam pārbaudi, mēs konstatējam, vai īpašnieks rūpējas par savu īpašumu vai pieguļošo teritoriju, un ir redzams, cik gara zāle. Ja konstatējam pārkāpumu, tad inspekcijai ir tiesības uzrakstīt īpašniekam brīdinājumu,” norāda Demjaņenko. Fiziskai personai sods var sasniegt 350 eiro, bet juridiskai personai - 1400 eiro.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt