Arī „4. studijas” aptaujātie iedzīvotāji atzīst, ka piedzīvojuši gadījumus, ka mauriņa pļaušana agrā rīta stundā viņus uzmodinājusi. „Vēl šorīt mums tā bija,” stāsta Santa. „Ir bijis (..) Pēc tam varbūt kaimiņiem pasaku, lai viņš tik agri tomēr nepļauj zāli,” stāsta Una.
Tomēr ne vienmēr draudzīga aprunāšanās ar darbīgo pļāvēju maina viņa paradumu ieslēgt pļaujmašīnas motoru tad, kad visa apkārtne vēl saldi čuč.
„Protams, katrs gadījums jāvērtē individuāli.
Taču, pirmkārt, šīs situācijas ir jārisina ar kaimiņu no sākuma, un pēc tam jau var skatīties vai ir vērts iesaistīt policiju. Jo pēc būtības tā ir pieklājības norma netrokšņot un netraucēt citiem,” norāda policijas pārstāvis Toms Sadovskis.
Una pieļauj, ka vajadzētu ieviest noteikumus, kurā diennakts laikā zāli ir atļauts pļaut. „Es domāju, ka īstenībā varbūt pat vajadzētu, it sevišķi, ja ir mazs bērns, kurš no rīta vēl guļ. Jā, es domāju, ka vajadzētu kādu noteiktu laiku tomēr.. Kaut kādiem deviņi, desmit. Nu tā!” saka Una.
Pagaidām vienīgie ierobežojumi par zāles pļaušanu, kas atrodam Rīgas domes saistošajos noteikumos, nosaka zāles pieļaujamo garumu. "Garums nevar pārsniegt 20 centimetrus,” saka Rīgas domes Administratīvās inspekcijas pārstāve Jeļena Demjaņenko.
„Tad, kad mēs veicam pārbaudi, mēs konstatējam, vai īpašnieks rūpējas par savu īpašumu vai pieguļošo teritoriju, un ir redzams, cik gara zāle. Ja konstatējam pārkāpumu, tad inspekcijai ir tiesības uzrakstīt īpašniekam brīdinājumu,” norāda Demjaņenko. Fiziskai personai sods var sasniegt 350 eiro, bet juridiskai personai - 1400 eiro.
