4. studija

Vai špikošana ir tik nevainīga, kā pieņemts domāt?

4. studija

4. studija

Brīnumu solītāji: Kāpēc netiek aizliegtas maldinošās reklāmas?

Maldinošās brīnumlīdzekļu reklāmas – kā atpazīt un cīnīties ar tām?

Kļūsti bagāts mēneša laikā, iemācies svešvalodu nieka divās nedēļās vai arī izārstē savus ceļus dažu dienu laikā – šādas brīnumainās reklāmas redzamas daudzviet interneta portālos. Atbildīgās iestādes atzīst, ka cīnīties ar tām mēdz būt sarežģīti, tāpēc būtiski, lai interneta lietotāji prastu tās atpazīt un neuzķertos.

Brīnumainās reklāmas nereti parādās arī uzticamos portālos. Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pārstāve Santa Zarāne raksturo, kas šādām reklāmām ir kopīgs: “Tās visas ir līdzīgas tādā aspektā, ka tiek piedāvāti kaut kādi brīnumaini līdzekļi vai brīnumainas apmācības, kur pēkšņi kaut ko var iemācīties ļoti ātri.”

“Iemācīties valodu 10 dienās – nu varbūt kāds ir iemācījies valodu 10 dienās, varbūt tiešām. Līdz ar to ir grūti izvērtēt, vai tiešām ir iespējams vai nav iespējams, ir mānīšanās vai nav mānīšanās,” atzīst Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska.

Kultūras ministrija strādā pie mediju vides uzlabošanas un atzīst, ka ar šāda satura reklāmām ir grūti cīnīties.

“Pētnieki izšķir pat tādu atsevišķu dezinformācijas paveidu kā pseidozinātne,

kur tieši tiek piesaukta neesoša statistika, dažādi brīnumaini pētījumi, kas apgāž visu līdz šim pētīto. Parasti šie produkti tiek mērķēti pa cilvēku sāpīgākajiem jautājumiem - zaudēt svaru, izlīdzināt grumbas, atrisināt veselības problēmas. Līdz ar to nereti šiem cilvēkiem [vēlme] atrisināt šo problēmu nomāc kritisko domāšanu,” skaidro ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte Klinta Ločmele.

Shēma šīm reklāmām ir teju identiska - ir kāds unikāls izgudrotājs, aprakstīta vairāku cilvēku pozitīvā pieredze, īpaša akcijas cena un garantija, ka konkrētais produkts tiešām ir lielisks. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atzīst, ka liela daļa no šīm reklāmām ir maldinošas, un viņu uzdevums ir ar to izvietošanu cīnīties. Proti, sekot tam, vai tiek ievērots Reklāmas likums un Negodīgas komercprakses aizlieguma likums.

“Reklāma nedrīkst būt maldinoša. Reklāma nedrīkst piedāvāt produktus, sakot, ka ir tādas īpašības, kas tam nav. Šīs reklāmas eksistē, un mēs cenšamies arī šīs vietnes atrast un kontrolēt. Tajā pašā laikā to ir pietiekami daudz, lai to ātri nevarētu izdarīt,

tāpēc cilvēki var mums sūtīt informāciju, kur viņi tādas atrod,” saka PTAC pārstāve.

Bet, ja jau cilvēki lieliski apzinās, ka šīs reklāmas ir maldinošas, vai ir mehānisms, kā panākt, lai tās nemaz neparādītos ne internetā, ne presē?

“Cīnīties, protams, ir ļoti sarežģīti, jo ļoti bieži šīs vietnes, kurās šie reklāmas baneri parādās, nemaz nezina, kas tās ir par reklāmām, tāpēc ka šī reklāmas izvieto cits uzņēmums, kas ir kā starpnieks starp reklāmas ievietotāju un vietu, kur tiek ievietota reklāma. Ir virkne dažādu mājaslapu, kas ir latviski, informācija ir latviski, bet tās netiek uzturētas Latvijā, tas nozīmē, ka Latvijas likumdošana uz tām vispār neattiecas,” norāda Katkovska no Drošāka interneta centra.

Likums aizliedz reklāmas, kas aicina uz vardarbību vai seksuāla rakstura pakalpojumiem, taču „brīnumainās reklāmas” likums neietekmē. Bet, ja tās atzīst par maldinošām, tad gan vainīgie var tikt arī sodīti.

Kam jāpievērš uzmanība un kas var norādīt uz maldinošu reklāmu?

  • Nav zināms ražotājs.
  • Informācija par personām, kas ir izgudrojušas unikālo produktu, nav atrodama interneta dzīlēs.
  • Arī atsauksmju rakstītāji nemaz neeksistē.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ikdienai
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti