Rīta Panorāma

Intervija ar Lauri Bokišu par skolu programmu "Dzīvei gatavs"

Rīta Panorāma

Intervija ar tiesīgsargu Juri Jansonu par nodokļu reformu

Ko iesākt ar vecajām grāmatām?

Mainīt, ziedot, atdāvināt - ko iesākt ar vecajām grāmatām?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Nopērkam, vienreiz izlasām un tad noliekam plauktā. Varbūt pēc 20 gadiem vēlreiz izlasām, bet trešo reizi jau vairs nebūs interesanti lasīt. Un tā grāmatas krājas plauktā, līdz jaunām vairāk nav vietas. Ko iesākt ar vecajām grāmatām, ja roka neceļas tās izmest vai sadedzināt? 

Atbrīvošanās no vecajām grāmatām nebūt nenozīmē, kā tās jāizmet atkritumu konteinerā vai jāsadedzina. Talkā var nākt bibliotēkas. Kā norādīja Latvijas Nacionālās bibliotēkas Skolu un publisko bibliotēku projektu koordinatore Ilze Kļaviņa, iedzīvotājam uz bibliotēku iesakāms doties nevis ar grāmatām, bet ar sastādītu grāmatu sarakstu. 

“Bibliotekārs izvēlas no šī saraksta grāmatas, kas ir nepieciešamas bibliotēkā,” skaidro Kļaviņa. 

Grāmatas, kuras būs nepieciešamas, bibliotēka pieņems, savukārt pārējām jāmeklē citi saimnieki. Daudzās Latvijas bibliotēkās izvietoti arī īpaši plauktiņi – lasītājs lasītājam.

“Lasītājs var brīvi nest grāmatas un nolikt. Nākamais lasītājs nāk un paņem, ja viņam tās ir nepieciešamas. Notiek tāda kā grāmatu apmaiņa,” par šādiem plauktiņiem stāsta Kļaviņa. 

Bibliotēkas šajā procesā neiejaucas un nekontrolē, cik grāmatas kurš atstāj un kurš paņem. Tiesa, ne visas Latvijas bibliotēkas piedāvā šādu iespēju, tāpēc vispirms vajadzētu sazināties ar savu bibliotekāru. Vēl viena iespēja, kā atbrīvoties no grāmatām, ir nogādāt tās labdarības veikalos “Otrā elpa”.

Kā uzsver Rīgas veikalu vadītāja Aiga Zeltiņa, “Otrajā elpā” pieņemot faktiski visas grāmatas, izņemot tās, kas padomju gados iznākušas sērijās vai kopotajos rakstos. 

“Padomju laikos tās tika izdotas vairākos desmitos tūkstošu eksemplārus, un katra padomju pilsoņu plaktos tās ir bijušas, un pašlaik tās nav vajadzīgas,” uzskata Zeltiņa. 

Zeltiņa aicina nest grāmatas, kas izdotas pēdējo desmit gadu laikā un ir labā stāvoklī. 

“Ja padomju laiku, tad tie ir klasiķi, var nest arī pirmskara grāmatas. Var nest dažādu tēmu – gan bērnu grāmatas, gan tehnisko literatūru, daiļliteratūru, vārdnīcas, arī svešvalodās,” norāda Zeltiņa. 

Grāmatas tiek sašķirotas un pēc tam par cenu no dažiem centiem līdz pat vairākiem eiro tiek pārdotas. Ienākumi šogad tiek ziedoti Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas orgānu donoru programmai.

Daudzviet Latvijā veidojas arī neformāli publiskie grāmatu plaukti – autoostās, daudzdzīvokļu namu pagalmos vai kāpņu telpās, arī pašvaldību iestādēs. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti