Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija" vēstīja, ka Cīrule-Gerke nesen pārcēlusi savu veikalu uz plašākām telpām, tāpēc, uzticoties apsardzes firmas godaprātam, tērē līdzekļus sava īpašuma drošībai. Viņa bija pārliecināta – ja atskanēs trauksmes signāls, kas liecinātu, ka veikalā kāds ir ielauzies, apsargi, kā paredzēts līgumā, ieradīsies 5-7 minūšu laikā. Taču kādā darbdienas rītā tā nenotika.
Uzņēmēja raidījumam sacīja: "Man pazvanīja no pults un paziņoja, ka noskanēja signalizācija. Es domāju, labi, okei, es pagaidīšu, kad atbrauks ekipāža un tad jau man atzvanīs. Paiet septiņas minūtes, es prasu, vai tad ekipāža nav? Ekipāža ir ceļā. Paiet desmit minūtes, es viņiem prasu, kas tad īsti ir? Ekipāža vēl ceļā. Un es sapratu, ka ir kaut kas jādara."
Viņa, tērpusies halātā, steigusi uz savu veikalu, kur secinājusi, ka apsardze ieradās pēc vairāk nekā 20 minūtēm.
Izrādījās, ka šoreiz nostrādājusi viltus trauksme, tomēr pēc piedzīvotā veikala īpašnieces uzticība apsardzes firmai beidzās.
"Mīļie mani, pa 22 minūtēm var ienākt veikalā mierīgi, iznest ārā to, ko gribi – vērtīgāko, attaisīt vaļā ledusskapi, ieliet šampanieti, ieliet glāzi, izdzert, ievilkt dūmu un iet projām. Jautājums – par ko es maksāju?" viņa pauda neizpratni.
Valsts policijas (VP) Licencēšanas un atļauju sistēmas birojā “4. studijai” skaidroja – Latvijā patlaban ar dažāda veida apsardzes pakalpojumiem nodarbojas 402 komersanti. Par notikušo veikala īpašniece tiek aicināta vērsties birojā vai VP ar iesniegumu.
VP Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja galvenā inspektore Jana Šašliškina skaidroja: "Norādot visu to informāciju, arī līgumu pievienojot, un tad mēs skatāmies, kā tur ir līgumā rakstīts. Ja ir atrunāts, ka viņam ir jāierodas un viņš nav ieradies, tad mēs sniedzam komersantam un tad viņš skaidro, kas tur ir noticis. Protams, ir jāskatās, vai līgumā ir atrunāts tas laiks, bet varbūt arī tālāk ir atrunāts, ka kaut kas notiek uz ceļa un viņš nevar ierasties tajā laikā. Tur jāskatās. Tad mēs pieprasām komersantam. Tad viņi mums iesniedz izziņas, cikos ir saņemts šis signāls un kā mobilais norīkojums ir braucis uz šo signālu. Tas viss ir caur apsardzes vadības centru un tam visam labi var izsekot līdzi – kur viņš stāvēja, kā viņš brauca, cik ilgi viņš brauca. Un tad attiecīgi arī vērtējam."
Drošības nozares kompāniju asociācija, kurā apvienojušās Latvijas lielākās apsardzes firmas, vaicāta, vai 20 minūtes ir atbilstošs laiks, rakstiski skaidroja: "Viss šajā dzīvē ir relatīvs. Laiks var būt gan ļoti adekvāts, gan ļoti neadekvāts, viss atkarīgs gan no savstarpējiem civiltiesiskiem aspektiem, gan klimatiskiem apstākļiem, gan satiksmes intensitātes utt. Jāsaprot, ka apsardzes transports nav operatīvais transports un tas pa pilsētu pārvietojas Ceļu satiksmes noteikumos paredzētajā ātrumā un kārtībā, tāpēc jebkurš, kuram nav slinkums, var pamērīt, cik ātri, piemēram, Rīgā var aizbraukt no punkta A uz punktu B, un tad izdarīt secinājumus. Katrs gadījums būtu jāvērtē individuāli, tajā pašā laikā nevajadzētu ticēt brīnumiem. Ja reakcija ir nepieciešama tūlītēja, tad pareizākais pakalpojums būtu stacionāra fiziskā apsardze, nevis apsardzes reaģēšana trauksmes gadījumā."
Tātad arī tad, ja maksājat apsardzes firmai, kura, noslēdzot līgumu, sola operatīvi rūpēties par īpašuma drošību, ir jāņem vērā fakts, ka apsardzes kompānijām nav operatīvā dienesta statusa. Proti, slēdzot līgumu, šī nianse būtu jāizskaidro arī uzņēmējam, kurš apsardzes kompānijai maksā naudu.
Šogad par apsardzes firmu pārkāpumiem Licencēšanas un atļauju sistēmas birojā nav saņemts neviens iesniegums. Pērn tie bija divi, un tas mudina domāt, ka vai nu visi uzņēmēji, kuri izmanto apsardzes pakalpojumus, ir ar tiem apmierināti, vai arī nemaz nezina, kur vērsties. Tāpēc "4. studija" atgādināja – ja, jūsuprāt, apsardzes kompānija nav bijusi uzdevumu augstumos un ir radīti arī zaudējumi, jāvēršas Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas birojā ar iesniegumu.
