Ārpus Rīgas

Uz Latgales pierobežas šosejās uzstādīs “inteliģentās” videokameras

Ārpus Rīgas

''Talsu Vēstu'' žurnāliste Mārīte Jankeleviča par papildu finansējumu Talsu skolām

Liepājā bažas par daudzviet netīrītiem dūmvadiem

Liepājā bažas par daudzviet netīrītiem dūmvadiem

Aptuveni 500 reizes gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbiniekiem jādodas uz izsaukumiem, kur māju dūmvados deg sodrēji. Aizvadītajās brīvdienās Latvijā saņemti vairāk nekā 10 izsaukumi. Glābēji un skursteņslauķi bieži secina, ka cilvēki nav laikus sagatavojušies apkures sezonai un dūmvadus nav tīrījuši. Ugunsnelaimes ziemas laikā izraisa arī nepareizi iekārtotās apkures sistēmas.

Skursteņslauķi Liepājā dodas uz Karostu, kur kāda sieviete ziņojusi par kūpošo krāsni vienā no cara laika būvēm. Dūmi te vēlušies no visām pusēm, stāsta dzīvokļa saimniece. Sieviete sarunas ierakstam nepiekrīt, taču atklāj, ka dūmvads neesot tīrīts vairākus gadus.

„Te ir kārtīgi aizaudzis, tas viss ir jātīra ārā,” skursteņslauķis Dainis Kreināts jau uzreiz secina, ka situācija te nebūs vienkārša.

Pie krāsns sakrauta slapja malka, ar ko dzīvoklis apkurināts, arī tas veicinājis sodrēju rašanos. „Te ir egļu, arī jaukta tipa malka, no bērzu malkas rodas tāds melnums, arī mitra malka to veicina.”

Pašrocīgi iebūvētā malkas krāsns no dzelzs drīzāk ir piemērota kādai vasarnīcai ne dzīvoklim, spriež skursteņslauķis:

„Krāsnij esot iebūvētas ejas, kas ir kaut kur sienā. Tur varētu būt krāns vaina, ka meistars te visu uzbūvējis bez tīrāmām lūkām. Tur ir līkloči. Jāārda ārā un jāveido kaut kādas durtiņas.

Skursteņslauķis kopā ar kolēģi, izvērtējot esošo situāciju, secinājis, ka šo konkrēto krāsni kurināt bez remonta nedrīkstēs. Ja būtu vēl kurināts, varējusi notikt nopietna ugunsnelaime. Tagad nākšoties pieaicināt speciālistu, kas krāsni sakārtos. Dzelzs malkas krāsns ir pašrocīgi iebūvēta, neievērojot ugunsdrošību.

VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1. daļas komandieris Romāns Andrijauskas uzskata, ka sodrēji ir mazākais ļaunums, jo svarīgākais ir labs dūmvads un pareizi ierīkota apkures sistēma. Komandieris stāsta par kādu gadījumu:

„Kāds bija nepareizi demontējis kamīnu un nepareizi bija aizdarījis ievadu skurstenī. Vecā pieslēguma vieta bija nepareizi aiztaisīta, un blakus aizdegās mēbeles. Ja skursteņos ir plaisas, tad liesma tiek cauri, turklāt, kad deg sodrēji, ir ļoti augsta temperatūra.”

Dūmvadi pirms apkures uzsākšanas ir obligāti jātīra. Savukārt izbūvējot apkures sistēmas, ir jākonsultējas ar sertificētiem speciālistiem,

norāda Romāns Andrijauskas. Liepājā un apkārtnes novados katru gadu tiek reģistrēti ap 100 izsaukumu, kas saistīti ar sodrēju degšanu. Arī laika apstākļi ietekmē degšanu. Parasti izsaukumu visvairāk ir apkures sezonas sākumā un beigās:

„Tas liecina, ka cilvēki nav sagatavojušies apkures sezonai. Temperatūras svārstības arī ietekmē. Kurina vairāk, tad atkal mazāk, krāsnis atdziest, veidojas kondensāts, pastiprināti veidojas sodrēji, un tie var aizdegties.”

Mājokļos vēlams arī iekārtot dūmu detektorus. VUGD aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību tam, ka 2020. gadā spēkā stājas likuma norma, kas nosaka - dzīvokļi ir jānodrošina ar autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti