Jo vairāk cilvēku interesē drēbes, jo vairāk tas liecina par kaut kādiem iekšējiem kompleksiem, norāda modes pazinēja Una Ulme.
„Es negribu uz sevi to attiecināt, bet tas ir jāsecina, jo manā garderobē ir ļoti daudz drēbju, un es revīziju taisu regulāri, par ko manas draudzenes ir ļoti laimīgas” smej Ulme.
Ulme norāda, ka drēbes ir cilvēku iekšējo emociju atspulgs un pārlieku bieža iepirkšanās, iespējams, norāda un kādu emocionālu traumu – neapmierinātību. Bieži vien cilvēki, īpaši sievietes, savu slikto noskaņojumu kompensē ar iepirkšanos, un tas ir vislabākais veids, kā tikt pie liekiem pirkumiem. Tas ir nepareizi.
Ne tikai sievietes savas emocijas izliek apjomīgā iepirkšanās tūrē, to dara arī vīrieši, kuriem tas ir īss mirkļa sevis apmierinājums - uz mazu brīdi var aizlāpīt caurumu, bet ilgi tas nestrādās, stāsta stila dizainere Iveta Vecmane.
„Es pati savukārt pirkumus veicu ļoti, ļoti reti - kas attiecas tieši uz apģērbu, drēbēm un kurpēm, jo katru pirkumu izanalizēju un pārdomāju,” atzīst Vecmane.
Drēbju skapja lielā tīrīšana pavasarī ieteicama ikvienam, jo ne velti saka, ka, atbrīvojoties no vecajām drēbēm, varēs tikt pie jaunām. Tomēr dažreiz tik ļoti negribas atbrīvoties no vecajiem džinsiem, kuriem jau vējš svilpo cauri.
Modes dizainere Jolanta Ozollapa stāsta, ka ne vienmēr visu vajag mest laukā. Tērpus var apdarināt un pārveidot.
„Tu visu ko vari sapirkt veikalā, bet, ja skapis būs sakomplektēts, tad nevajadzēs pirkt, un tā summa gada laikā, ko izpērc izpārdošanās, izlīdzināsies ar to, ko iztērē pie dizainera,” norāda Ozollapa. Dizainera apģērbs būs arī mīļāks.
Tomēr ne jau visi var atļauties dizaineru apģērbus un stilistu pakalpojumus, un, pat ja var atļauties nopirkt kvalitatīvu zīmolu apģērbu, tad to arī ir daudz grūtāk izmest no skapja un no sirds, kad pienāk skapja kārtošana.
Ulme norāda, ka pirmais, no kā vajadzētu atbrīvoties, ir vecas drēbes – nonēsātas, sapūkojušās un ir skaidrs, ka nav jēga turēt skapī, jo tāpat vairs netiks vilktas. Šādas drēbes ieteicams mest atkritumos nevis atdot labdarībai.
Nākamais, no kā vajadzētu atbrīvoties, ir drēbes, kuras neder. „Tas triks, ka es kādreiz notievēšu, mīļās, nestrādā,” atzīst Ulme. Šīs drēbes izmest gan nevajag – vai nu nodot labdarībai vai rīkot lupatu ballīti.
Ir drēbes, kuras ir nopirktas, bet netiek lietotas – citreiz pat nav skaidrs, kāpēc tika pirktas. Nākamās lietas, no kurām jāatbrīvojas, ir drēbes, kuras ir morāli novecojušas – vilktas bieži un to mūžs ir nodzīvots.
Tāpat ir lietas, kuras nav vilktas, bet žēl atdot, trīs sezonas vēl var pastāvēt skapī, bet tad gan vajadzētu atbrīvoties. Tas, ko noteikti nevajag izmest, ir klasiskas lietas - tās nekad nenovecos.
Ekspertes norāda, ja apģērbs vismaz trīs sezonas nav izņemts no plaukta, to vajag dot prom. Ja reiz jau salikti maisiņi drēbju atdošanai, nevajag atkal un atkal tajos meklēt kaut ko, kas varbūt tomēr vēl kādu reizi noderēs.
Ulme arī norāda, ka garderobei ir jānāk līdzi cilvēkam viņa pārmaiņu procesā, jo, mainoties iekšēji un garderobei paliekot iepakaļ, paliek sajūta, ka kaut kas nav tā. Tāpēc nepieciešama nepārtraukta garderobes revīzija.
Saistība starp skapi un sievietes galvu ir tā, ka apģērbs pasaka daudz par mums – to, kas esi tu, tu paud apģērbā, norāda Vecmane.
