Ivanofrankivskā, Ukrainā, Latvijas vēstnieks Ilgvars Kļava novembrī atklāja rehabilitācijas centru sievietēm, kas cietušas no Krievijas armijas pastrādātajiem seksuālās vardarbības noziegumiem. 

Centrā sadarbībā ar Ivanofrankivskas medicīnas iestādēm cietušajām sievietēm tiks nodrošināts patvērums, fiziska un garīga rehabilitācija, iekļaujot sociālo, psiholoģisko un juridisko, kā arī medicīnisko palīdzību. Darbu tā tapšanā ieguldījusi arī biedrība "Centrs Marta".

"Pateicoties Latvijas ziedotājiem, mums ir izdevies panākt, ka ir izveidota speciālistu komanda, kas jau šobrīd ir apmācīta, viņiem ir arī metodiskie materiāli, un viņi jau ir uzsākuši darbu ar sievietēm, kaut gan viņas tikai tagad tiek pārvietotas uz šo patversmi," norādīja Lāce. 

"Palīdzība un atbalsts ir vajadzīgs arī tālāk, lai šo komandu stiprinātu, lai varētu turpmāk nodrošināt atbalstu. Viens ir, ka mēs sniedzam rehabilitāciju un atbalstu, bet mēs noteikti negribam, lai noziegumi paliktu nepamanīti, neievēroti.

Mēs gribam, lai tie, kas ir atbildīgi par šiem noziegumiem, patiešām nestu atbildību, tiktu saukti tiesas priekšā," viņa uzsvēra. 

Tāpat biedrība ''Centrs Marta" sadarbībā ar partneriem Ukrainā, nevalstisko biedrību "Eleos-Ukraine", ir atvēruši uzticības tālruņa līniju seksuālo noziegumu un spīdzināšanas upuriem. Ar uzticības tālruņa palīdzību tiek nodrošinātas konsultācijas, psiholoģiskā palīdzība, informācija un piekļuve sociālajai, medicīniskajai, juridiskajai un humānajai palīdzībai. 

Lāce atklāja, ka šobrīd palīdzību jau ir saņēmušas 104 sievietes. Paralēli palīdzības sniegšanai tiek īstenots projekts, lai izglītotu speciālistus un līdzcilvēkus, lai viņi spēj pamanīt noziegumus, ziņotu par tiem un sniegtu atbalstu cietušajiem. 

Viņa aicināja doties uz centra mājaslapu un ziedot, lai turpinātu nodrošināt bezmaksas palīdzību vardarbībā cietušām ukraiņu sievietēm un viņu bērniem, lai turpinātu iesāktos projektus, noziegumu dokumentēšanu, patversmes darbību.

Ziedojot šobrīd, katra summa ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalstu tiks dubultota.

Veļičko vērtēja, ka katrs iedzīvotājs var izdarīt kaut ko no savas puses, lai atbalstītu bēgļus no Ukrainas, tostarp cietušās sievietes. Ja nav iespēja palīdzēt ar materiālu ziedojumu, tā var būt arī psiholoģiskā palīdzība, kas ir akūti nepieciešama. 

"Karš ir karš. Cilvēki, kas ir atbraukuši, īpaši no austrumu Ukrainas reģiona, runā pavisam tieši par to, kā viņiem krita bumbas uz galvas, kā bija jāslēpjas tranšejās, par badu, par ūdens trūkumu, par to, ka nebija, ar ko pabarot bērnus, par to, ka nebija zināms, vai būs iespēja iznākt ārā no patvertnēm," norādīja Veļičko. 

"Mums jāsaprot, vai mēs paši būtu gatavi būt klāt, atbalstīt un uzklausīt smagas lietas. Tad vajag sākt ar to, ka dot zināmu, ka esam pieejami, ka esam gatavi būt klāt un uzklausīt, ja tas ir nepieciešams. Nespiest, bet iedrošināt – ja vēlies, esmu gatavs uzklausīt. Būt klāt, izvērtēt savas iespējas un iedrošināt runāt, ja ir nepieciešamība, kā arī informēt par iespējām saņemt profesionālu atbalstu var katrs no mums," viņa mudināja.