Kā labāk dzīvot

Valodnieks: Gada vārds varētu būt "okupeklis"

Kā labāk dzīvot

Pārtikas drošums un iepakojums: atkritumus rada arī liekais iepakojums

Iepirkties pārdomāti - viens no veidiem, kā mazināt radīto atkritumu daudzumu

Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji rada 478 kilogramus atkritumu. Kā patērēt apdomīgāk?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

478 kilogrami – tik daudz atkritumu gada laikā rada vidēji viens Latvijas iedzīvotājs. Lai samazinātu šo skaitli, svarīgākais ir iepirkties pārdomāti, netērēt naudu lietām, kuras drīz netiks izmantotas un nonāks atkritumu poligonos. Tāpat svarīgi neaizmirst par atkritumu šķirošanu, Latvijas Radio raidījumā "Kā labāk dzīvot" vērtēja SIA "Getliņi EKO" projektu vadītāja vides izglītības jomā Inese Avota, "Latvijas Zaļā punkta" Vides pārvaldības un kvalitātes vadītāja Laura Berga. 

SIA "Getliņi EKO" nesen rīkoja sociālo kampaņu, kur vērsa uzmanību, ka atkritumu apjoms pieaug un katram kaut kas ir jādara, lai to samazinātu. Visam pamatā ir ikdienišķas rīcības, kas izklausās ļoti vienkāršas, bet vienlaikus nav nemaz tik viegli ieviešamas dzīvē. 

Pirmkārt, ir ārkārtīgi svarīgi mēģināt pēc iespējas mazāk pirkt, jo katrs pirkums vai tā iepakojums kļūst par atkritumu. Samazināt pirkumu apjomu var, izvairoties no spontāniem pirkumiem izpārdošanu vai emociju iespaidā. 

"Mehānisms ir vienkāršs, kas uz visiem atstāj iespaidu: jo man ir vairāk naudas, jo es vairāk varu nopirkt un arī vairāk gribu nopirkt, jo es arī vairāk pērku. Bet, jo es vairāk pērku, jo es arī vairāk metu laukā, jo man vajag vietu jaunajām lietām. Ja jums ir palielinājies atkritumu daudzums mājsaimniecībā, tad skatieties, kādam ir parādījusies nauda," skaidroja Avota. 

"Ir jāseko līdzi, ir jābūt apzinātībai ikdienā, cik mēs daudz ko pērkam," viņa piebilda. 

Otrs princips, ko ievērot, ir preces un dažādas lietas lietot pēc iespējas ilgāk, tās aizņemties, labot, remontēt, nevis uzreiz pirkt no jauna. Treškārt, tad, kad tomēr no mantām jāatvadās, svarīga ir atkritumu šķirošana. 

"Pārstrādājamo materiālu skaits palielinās, bet jautājums ir par šķirošanu – cik daudz mēs sašķirojam šķirošanas konteineros. Jo atkritumu apsaimniekotājs, kas nodarbojas ar atkritumu sagatavošanu pārstrādei, skatās konteinerā, kopējā masā, cik daudz viņš no tā apjoma var atlasīt derīgus atkritumus pārstrādei," norādīja Berga. 

Berga vērtēja, ka situācija kopumā uzlabojas – arī uzņēmumi šobrīd daudz ilgtspējīgāk pārvērtē savus iepakojumus, cik daudz tos izmanto, kā ko iepako. Ideāli gan būtu, ja būtu regulējums, kas ražotājus disciplinētu rūpīgāk izvēlēties materiālus.

Viedokļu līdere Anete Ozoliņa piekrita, ka, ejot iepirkties, svarīgi ir pārdomāt, vai tiešām vajag to, kas iecerēts, un kādas rūpes būs jāuzņemas par lietu, kad tā būs mājās.

"Tieši no modes viedokļa, parādās dažādas tendences, un cilvēkiem gribas skriet līdzi tai modei, jo viņi grib iejusties sabiedrībā, būt aktuāli. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi tomēr dzīvot tādu autentisku dzīvi sev un rūpēties arī par savu mentālo veselību – ja tu visu laiku kaut kam dzīsies pakaļ, mēģināsi to apmierināt ar kaut kādām mantām, tas arī novedīs strupceļā," vērtēja Ozoliņa. 

Viņa ieteica, pirms doties iepirkšanās tūrē, izšķirot savus skapjus, plauktus un saprast, kas tiešām ir tas, kas ir vajadzīgs, bet kas ir tikai pārejoša modes tendence, kura reāli ikdienā nekalpos. Tad veidot sarakstu un, esot veikalā, vadīties pēc tā, nevis mirkļa emocijām. 

"Viens ir tas, ka iepakojumus var pārstrādāt, bet dažādas preces, kas ir gatavi produkti, tās jau ir ārkārtīgi sarežģīti pārstrādāt. Tas pats tekstils, tā pārstrāde jau arī nav vienkārša, šobrīd pasaulē pārstrādā tikai vienu procentu tekstila," analizēja Ozoliņa.

Avota gan norādīja, ka tekstils salīdzinoši maz nonāk Latvijas poligonu atkritumu kalnos – tie ir tikai 4-6% no kopējās masas, toties tekstils ilgi sadalās. Visvairāk poligonā tomēr nonāk dažāda veida plastmasa. 

"Tekstils tomēr ir diezgan vienkārši šķirojams materiāls. Cilvēki saprot, ka drēbes var atdot labdarībai, var pārdot, var nodot speciālajos konteineros, kas nu jau ir izplatīti. Tekstils savā ziņā maz nonāk poligonā, bet, protams, tas ir viens no materiāliem, kas sadalās visilgāk. Apglabājam mēs daudz vairāk diemžēl plastmasu, piemēram, rotaļlietas," viņa skaidroja. 

"[Atkritumu] kalnā lielā mērā plastmasa nonāk arī tāpēc, ka cilvēki diemžēl vēl ne tik labi to šķiro.

Depozīts visiem ir saprotams, bet ir jau arī daudzi citi plastmasas veidi, kuru šķirošana nav atcelta. Tie ir jāmet dzeltenajā konteinerā, un cilvēkiem vēl joprojām šī prasme ir jāattīsta – šķirot plastmasu tieši," norādīja Avota. 

Ļoti svarīgs aspekts, kāpēc cilvēki joprojām izvēlas atkritumus nešķirot, ir šķirošanas konteineru pieejamība. Ne visi namu apsaimniekotāji pie mājām tādus ievieš, līdz ar to cilvēki var izvēlēties – šķirot atkritumus un doties uz kādu tālāku konteineru, vai vienkārši nešķirot. 

"Tuvojas 2035. gads, no kura poligonos nedrīkstēs apglabāt vairāk kā 10% no visiem saražotajiem atkritumiem. Vidēji Latvijā šobrīd, ja visus poligonus ņem kopā, apglabā 60%, Getliņos apglabā vidēji 20%. Mums ir, kur krietni augt, un tāpēc mums ir obligāti jāsamazina atkritumi. Un mums nevajadzētu būt tādai iespējai, ka mēs varam izvēlēties – šķirojam vai nešķirojam, mums pilnīgi visiem būs jāšķiro," uzsvēra Avota. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti