Marķējumu Latvijā nopērkamajai pārtikai ir daudz un dažādi, tomēr daļa no tiem ir vien skaisti saukļi, kas īsti neattiecas ne uz produkta kvalitāti, ne to, kādas izejvielas izmantotas produkta ražošanā.
"Pārtikas produktiem un arī citām precēm pēdējā laikā ir saradies ļoti daudz marķējumu, bet patiesībā ne visi ir tādi, kuriem es uzticētos līdz galam.
Viens ir bioloģiskās pārtikas marķējumi – ir "Latvijas ekoprodukts", kas jau izsenis ir Latvijā un kas ir identisks Eiropas Savienības šai zaļajai lapiņai," rāda biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs Jānis Brizga.
Bioloģiskā pārtika, pēc Brizgas sacītā, Eiropas Savienībā (ES) ir stingri aizsargāta. "Tāpēc terminus kā "bio" vai "eko" uz pārtikas produktiem, [kas nav bioloģiski iegūti], Eiropā nekur nedrīkst rakstīt," saka Brizga.
Vēl bieži uz produktiem var redzēt tādus marķējumus kā, piemēram, "Latvijas labums", "Latvijā audzis", "Latvijā ražots", "Ar Latvijas garšu", "Latvijas dārgums" un līdzīgi.
Bet vai šie marķējumi arī garantē augstu kvalitāti un patiešām nozīmē arī to, ka visas produkta izejvielas ir Latvijas zemnieku audzētas? Brizga atzīst - ir ražotāji, kas norāda, ka produkts ražots Latvijā, taču tā izejvielas ir no citām valstīm.
"Ja ir interese atbalstīt vietējos Latvijas [zemniekus], tad "Zaļā karotīte" noteikti ir kas tāds, kam var uzticēties. "Zaļās karotītes" gadījumā, piemēram, 75% izejvielu ir jābūt audzētiem šeit Latvijā," stāsta "Zaļās brīvības" vadītājs.
Viņš gan norāda: tas, ka produkts marķēts ar "Zaļās karotītes" zīmi, vēl nenozīmē to, ka tas ir ekoloģisks produkts. "Tur var būt arī lauksaimniecības ķimikālijas un citas lietas iekšā," teic Brizga, atzīstot – "Zaļo karotīti" mēdz arī uzskatīt par videi draudzīgu produktu marķējumu, kas patiesībā tā nav.
