Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Monitoringa departamenta vadītāja Dita Ciemiņa skaidroja, ka NEPLP ir ierobežojusi piekļuvi virknei televīzijas programmu, proti, tās vairs Latvijā nav atļauts izplatīt. "Šie iemesli, kāpēc šīs programmas ir tikušas ierobežotas, ir saistīti ar vairākkārtīgiem būtiskiem satura pārkāpumiem programmās, kurās ir konstatēti programmu lietošanas nosacījumu aizliegumu pārkāpumi – ir kara propaganda, aicinājumi, kas apdraud valsts drošību," viņa skaidroja.
Savukārt, runājot par iemesliem, kādēļ preses izdevumos aizvien pieejamas aizliegto telekanālu programmas, Ciemiņa norādīja – NEPLP neuzrauga drukātos medijus, tāpēc padomei šeit nav nekādu tiesību ierobežot satura publicēšanu.
Bet naidīgo kanālu programmas, ko laikraksts publicē krievu valodā, ir
pieejamas visos kioskos un tirdzniecības vietās katru nedēļu.
"4. studija" šķetināja, kurš īsti valstī atbildīgs par drukātajiem medijiem. Likums nosaka – Satiksmes un Kultūras ministrija, tomēr komentāri no ministrijām izpalika, jo neviens neuzņemas atbildību par saturu. Arī Valsts drošības dienests novirzīja pie NEPLP.
Mēģinot sazināties ar izdevējiem, raidījums secināja, ka uz telefona zvaniem neviens neatbild, tāpat arī e-pasta vēstulēm. Savukārt norādītajā adresē nav nekādas informācijas, ka te būtu redakcija. Vienkārši – privātīpašums.
NEPLP Monitoringa departamenta vadītāja Dita Ciemiņa sacīja: "Ja vērtējam, ka šis saturs, kurš ir kaitīgs sabiedrībai, joprojām varētu nonākt pie auditorijas, pie skatītājiem un klausītājiem, tad, protams, tas būtu kaitīgi, un tāpēc šādu programmu publicēšana, mūsu ieskatā, tai nevajadzētu notikt, jo tas var savā ziņā veicināt personas izvēli skatīties aizliegtās televīzijas programmas, izmantojot kaut kādus prettiesiskus risinājumus."
Tomēr neviena institūcija neuzņemas atbildību par drukāto presi, jo cenzūras pie mums neesot, vēstīja raidījums.
