Atšķirībā no Latvijas pilsētām Norvēģijas galvaspilsētas Oslo iedzīvotājiem problēmas ar sāls bojātiem apaviem nav, jo viņi sāli nekaisa, lai būtu draudzīgāki videi. Tur izmanto granīta šķembas. Uz jautājumu, kāpēc Rīgā sāli kaisa bez žēlastības, Rīgas domes satiksmes departaments apgalvoja, ka sāls galvaspilsētā ir vispiemērotākā.
To apliecina Rīgas Tehniskās universitātes vadošais pētnieks Juris Rihards Naudžuns: “Šis ir vienkāršākais, pārbaudītākais [līdzeklis], un tas nav tikai Latvijā. Runas bija par sīkšķembām, kas efektīvas. Tur arī ir mīnusi. Jo abrazīvāks, raupjāks materiāls, jo tas ātrāk bojā riepas.” Turklāt izmantot smiltis un sāli ir lētāk, jo smiltis valstī ir un atliek iepirkt tikai sāli.
Pētnieks arī uzsver, ka sāls un smilšu maisījums nav domāts kaisīšanai uz sniega, bet gan uz slidenām ietvēm jau pēc sniega notīrīšanas.
Zinātnieki uzskaitījuši, ka gada laikā Latvijā tiek izkaisītas aptuveni 200 000 tonnas sāls.
Lai nepaliktu ar cauriem zābakiem, ko sāls "izgrauzis", apavi ir ļoti rūpīgi jātīra arī tagad, ja ielas mānīgi izskatās sausas un tīras. “Ja apavs tiek kopts, tad nemaz tik traģiski ar tiem sāļiem nav,” saka kurpnieks, apavu darbnīcas vadītājs Aldonis Timermanis.
Kurpnieks iesaka pirms apavu valkāšanas to apstrādāt ar kādu speciālu līdzekli: “Nav svarīgi, kāda firma ražojusi, jo ķīmiskais sastāvs visiem vienāds. Tie ir aerosoli, kas atgrūž mitrumu.” Pēc tam jāuzklāj apavu krēms. Tādā gadījumā sāls var būt pat redzams uz apaviem, tomēr tas palicis pa virsu un nav bojājis apavu. Bet pēc pārnākšanas mājās apavi ir jānotīra no sāls.'
Zamšādas apavus var tīrīt ar nulles izmēra smilšpapīru, tad lietot apavu kopšanas līdzekļus. Savukārt mākslīgās ādas apavus var tikai nomazgāt, smēres tajos neiesūksies.
