Jaunais “Revidents”
Latvijas Televīzijas (LTV) jaunajā sezonā raidījums “Pārtikas revidents” maina nosaukumu un pievēršas plašākam tematu lokam.
Turpmāk pirmdienās plkst.18.55 LTV pirmajā kanālā būs skatāms jauns raidījumu cikls “Revidents”, kas katru nedēļu revidēs un risinās dažādus sadzīviskus, praktiskus un ikdienā noderīgus jautājumus. Raidījumu vadīs LTV žurnāliste Ieva Strazdiņa, kura ne tikai sarunāsies ar raidījumā atainoto nozaru speciālistiem un sabiedrības pārstāvjiem, bet arī ļausies dažādiem eksperimentiem, lai pārliecinātos par to, kā saņemtos padomus pavisam vienkāršā veidā realizēt dzīvē.
Eksperte prognozēja, ka elektrības rēķini pieaugs arī turpmāk, taču šīs izmaiņas neskars visus patērētājus vienlaicīgi un nebūs visiem vienādas, tāpēc nav vienas atbildes uz to, cik liels cenas pieaugums ir sagaidāms.
“Piemēram, manā gadījumā – es patērēju apmēram 160 kilovatstundas un mans rēķina pieaugums par iepriekšējo mēnesi, salīdzinājumā ar gada pirmo pusi, kad es patērēju 160 kilovatstundas, ir nedaudz virs četriem eiro,” skaidroja Liepniece.
Izmaiņas elektrības rēķinā var ietekmēt arī tas, kas ir noteikts līgumā, kādi ir patēriņa paradumi un kurā brīdī elektrības līgums ir jāpārslēdz.
Kopumā elektroenerģijas tirgotāju piedāvājumi šobrīd, salīdzinot ar 2020. gadu, ir kļuvuši par aptuveni 100% dārgāki, no kuriem aptuveni 50% pieaugums ir bijis tieši septembrī. Iemesls tam ir globālās ekonomikas atjaunošanās no pandēmijas un kāpjošs enerģijas pieprasījums, norādīja Liepniece.
Elektroenerģijas cenas kāpums, kas ir novērots ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā, noticis daudz un dažādu faktoru ietekmē, taču lielu lomu spēlē šī brīža atjaunīgo resursu trūkums, skaidroja “Elektrum” Energoefektivitātes centra projektu vadītāja.
“Mūsu platuma grādos, proti, Ziemeļeiropā, lielu daļu no elektrības mēs iegūstam tieši no atjaunīgajiem energoresursiem, kas lielākoties ir ūdens un vēja enerģija,” stāstīja Liepniece.
Tāpēc vējainā vai palu laikā elektroenerģijas cena biržā ir zemāka. Savukārt šī gada sākumā laikapstākļi nav bijuši labvēlīgi.
“Mums nebija silta ziema un lietaina vasara, bet gan barga ziema un karsta, sausa vasara ar maz nokrišņiem. Līdz ar to elektroenerģiju nācās vairāk ražot no fosilajiem resursiem, nevis ar vēja vai hidroelektrostacijām, kā tas bija iepriekšējos gados,” stāstīja eksperte.
Taču pērn pasaulē fosilo resursu cena ir augusi. Nafta un ogles šogad maksā uz pusi vairāk nekā pērn, bet dabasgāze – gandrīz trīs reizes vairāk. Augušas ir arī Eiropas Savienības CO2 kvotu cenas.
Gala maksu, ko mēs, kā lietotāji, redzam rēķinā par elektrību, veido trīs daļas – elektroenerģijas cena, maksa par pārvades sadales pakalpojumiem un arī obligātā iepirkuma un jaudas komponente jeb OIK. Papildus šīm visām trim komponentēm klāt nāk pievienotās vērtības nodoklis 21 % apmērā.
