Cik skuju – tik sakņu
“Labie koki” vadītājs Edgars Neilands stāstīja, ka iemesls, kāpēc eglēm birst skujas ir pavisam vienkāršs. To Čehijā, Brno universitātē reiz noskaidrojuši studenti, kas trīs mēnešus skaitīja gan to, cik daudz vienai eglei skuju, gan to, cik šim kokam daudz sakņu galiņu jeb spurgaliņu.
“Izrādās, ka attiecība ir viens pret vienu, respektīvi, katrai skujai ir viena tā mazā saknīte,” stāstīja Neilands.
Tāpēc, ja koks ir pārstādīts un pārstādīšanas laikā nocirsti 90% spurgaliņu, ilgi nebūs jāgaida, kad kokam nobirs arī skujas, jo tām vairs neesot “partnerīša”, kas tās baro.
Pirms iegādāties eglīti podiņā, Neilands mudināja pievērst uzmanību egles augstumam, jo aptuveni tādam vajadzētu būt arī poda diametram.
Pārdevējam var uzdot arī pāris gana būtiskus jautājumus. Piemēram, jāprasa, cik regulāri apgrieztas eglītes saknes un vai eglīte augusi podā vai izrakta un tajā ielikta.
“Jo, ja viņš [pārdevējs] viņu ir izracis un ielicis podā, ir mazas iespējas, ka egle izdzīvos,” norādīja Neilands.
Jaunais “Revidents”
Latvijas Televīzijas (LTV) jaunajā sezonā raidījums “Pārtikas revidents” maina nosaukumu un pievēršas plašākam tematu lokam.
Turpmāk pirmdienās plkst.18.55 LTV pirmajā kanālā būs skatāms jauns raidījumu cikls “Revidents”, kas katru nedēļu revidēs un risinās dažādus sadzīviskus, praktiskus un ikdienā noderīgus jautājumus. Raidījumu vadīs LTV žurnāliste Ieva Strazdiņa, kura ne tikai sarunāsies ar raidījumā atainoto nozaru speciālistiem un sabiedrības pārstāvjiem, bet arī ļausies dažādiem eksperimentiem, lai pārliecinātos par to, kā saņemtos padomus pavisam vienkāršā veidā realizēt dzīvē.
“Viņi [egļu stādi] tiek audzēti podos visu laiku un tad tās saknes ir visas. Jūs nopērkat 100% saknes pret simts procentiem skuju. Tur ļoti liela iespēja, ka viņš izdzīvos, 99%,” skaidroja Neilands.
Neilands arī stāstīja, ka, iegādājoties eglīti, var rīkoties arī nedaudz tiešāk: “Tas, ko jūs varat izdarīt, ja jums ir nedaudz bezkaunības – izvilkt viņu ārā un paskatīties. Ja tur ir pirksta resnuma vai resnākas saknes, kas ir nogrieztas, tad drīzāk jūsu eglīte aizies bojā.”
Labāk egli turēt ārā
Salīdzinot Ziemassvētku egļu piedāvājumu, izvēloties cirstās vai podiņos stādītās, “Labo koku” saimnieks saka tā – ja koku tur neatbilstošos apstākļos, drīz bez skujām paliks abas:
“Lielākā problēma nav tā, ka viņi [pārdevēji] nocirtuši egles jau oktobrī vai septembrī, bet vairāk tā, ka jūs viņas ienesat uzreiz 22 grādos iekšā. Tur gan tās nedēļas laikā var izkalst. Tā ir tā kā cepeškrāsns eglei.”
Tiem, kuri jau piedzīvojuši ātru skuju nobiršanu eglei, Neilands ieteica vislabāk eglīti pirms svētkiem turēt ārā.
Atrodoties ārā, aukstumā, nocirsta egle var nostāvēt apmēram mēnesi, vai pat divus vai trīs.
“Kaut vai ienest iekšā, izdekorēt un tad izbīdīt ārā uz balkona. Vai tagad visiem ir tie iestiklotie lielie balkoni. Lai stāv eglīte ārā un tad atkal iebīdām uz to Ziemassvētku vakarā iekšā, un tad atkal izbīdām ārā. Tā var risināt skuju biršanu,” ieteica eksperts.
Eglei jāturpina ziemas miegs
Jo īpaši ārā der turēt podiņā iestādītu egli. Tad tai būs lielākas iespējas izdzīvot tad, kad to vēlāk pārstādīs dārzā vai mežā. Tas tā ir tāpēc, ka eglīte, gluži tāpat kā lācis, dodas ziemas miegā. Taču, ja to ienes siltumā un istabā tur ilgāku laiku, tā pamodīsies.
“Viena, divas dienas viņu nepaspēs pamodināt, bet, ja tā ir nedēļa vai divas, egle pamodīsies. Ja viņa pamostas, tad pēc tam, atkal izstumjot to ārā, būs slikti. Viņa jau novājināsies, tāpat kā tas lācis bez ēdiena. Ziemas vidū, bez saules, bez siltuma, tāpēc – nepamodinām viņu. Iekšā īsu brīdi, pēc tam podiņā. Ja zeme ir vaļā, stādāt kaut vai 26. decembrī viņu zemē,” skaidroja Neilands.
