Melne skaidroja, ka motivācija iedalās iekšējā un ārējā motivācijā. "Iekšējā ir tā, ko es gribu, kas man ir vajadzīgs, kas man ir svarīgi un kāpēc man ir svarīgi. Ārējā ir, ja es gribu kādu komplimentu, varbūt tie ir kādi finansiāli labumi, varbūt tā ir slava, un dažādi ārēji varianti," skaidroja Melne, norādot, ka, īstenojot kādas pārmaiņas dzīvē, svarīgi ir saprast, kas ir iekšējais motivators.
Lai definētu mērķus un atrastu savu motivāciju, katram cilvēkam nepieciešams iekšējais dialogs pašam ar sevi. Ir jāuzdod pašam sev jautājumi par saviem mērķiem, sapņiem, vēlmēm, par lietām, kas ir un nav izdevušās līdz šim, ieteica psiholoģe.
Savukārt Cīrulis norādīja, ka katram cilvēkam skatījums uz savu motivāciju atšķiras. Kādam nepieciešama konkurence, kādam svarīgi, ja blakus ir atbalsta persona, kas baksta un palīdz sasniegt mērķus, tomēr ikvienam ir būtiski atrast savu patieso motivāciju.
Viņš minēja piemēru, ka bieži vien aiz vēlmes nomest svaru stāv kas vairāk, piemēram, vēlme atrast otro pusīti vai iegūt pārliecību par sevi.
"Tie izaicinājumi mēdz būt tik lieli, ka motivācijas nav tur, un tā ir jārok dziļāk. Tad mēs jautājam, ejam cauri uzdevumiem, kurā meklējam to visu.
Tie, kas atrod, tiem praktiski vairs neko nevajag, tie var ar visvienkāršākajiem rīkiem sasniegt veselīgo dzīvesveidu, slaido ķermeni, tas pilnīgi nāk automātiski," skaidroja Cīrulis.
Melne uzsvēra, ka bieži vien sasniegt mērķi traucē tas, ka iecerētais šķiet nesasniedzams – sev izvirzītās prasības šķiet par lielu, tāpēc svarīgi jebkuru mērķi sadalīt mazākos posmos un iet ceļu uz pārmaiņām mazākiem soļiem.
"Pretējā gadījumā ir tā – ja cilvēks izvirza milzīgo mērķi, viņš uz to iet, viņam it kā viss izdodas, bet kaut kādā brīdī viņš salūzt, vai nenotiek tā, kā viņam gribas. Cilvēkam šī pieredze fiksējas prātā, līdz ar to ir sajūta, ka es vairāk neko nevaru sasniegt. Cilvēki bieži vien atceras šo pieredzi un nemēģina darīt to [iet uz izvirzīto mērķi – red.] atkal," skaidroja psiholoģe.
"Atrodiet minimumu, ko var izdarīt, un pieturieties pie tā minimuma vienmēr.
Veidojiet tādu ieradumu virkni, kur jūs saliekat ieradumus tā, lai jūs tos tiešām spētu veikt katru dienu. Tad vienā brīdī tie paši nesīs jūs uz priekšu. Tas notiks automātiski," ieteica Cīrulis.
Speciālisti atzina, ka mērķu sasniegšanai bieži traucē arī ikdienas stress un nogurums. Kamēr cilvēks jūtas labi, visas sev uzstādītās prasības tiek izpildītas. Ja cilvēks ir uztraucies vai noguris, sāk uzrasties attaisnojumi, kāpēc to nedarīt.
"Būtiskākais droši vien šajā gadījumā būtu plānot. Ja runājam par motivāciju kā tādu, lai veiksmīgāk varētu sasniegt izvirzītos mērķos, ir svarīgi plānot soļus, plānot laiku, cik daudz tam veltām, un mēģināt saprast, kas ir tie momenti – cilvēki, lietas vai darbi –, kas varētu novērst tevi no šīs darbības," ieteica Melne.
