4. studija

Kā padarīt savu ceļojumu neaizmirstamu? Lietojiet navigācijas aplikāciju latgaliski!

4. studija

Padoms bez maksas

Padoms bez maksas

Kur mācīties peldēt, un kā precīzi novērtēt savas prasmes? Speciālistu padomi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vasaras periodā noslīkušo cilvēku statistika Latvijā mainās ātri. Peldētprasmes trūkums apvienojumā ar pārgalvību, alkoholu, savu spēju pārvērtēšanu – un līdz nelaimei vairs nav tālu, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Padoms bez maksas", kura aptaujātie speciālisti atzina – vislabāk mācīties peldēt ir baseinā, bet savas patiesās prasmes var pārbaudīt pēc īpašas skandināvu definīcijas, veicot noteiktus uzdevumus ūdenī.

5 padomi:

  • Ja neprotat peldēt, izvēlieties oficiālas peldvietas un turieties tuvāk krasta līnijai, neizaiciniet likteni!
  • Bērni nav jāmet ūdenī, lai izdzīvošanas instinktu vadīti, iemācītos peldēt.
  • Peldēt jāmācās baseinā profesionāla trenera vadībā.
  • Peldot jāelpo caur muti – gaiss plaušās ļaus noturēties virs ūdens.
  • Bērnu drošībai uz ūdens izmantojiet nevis piepūšamos riņķus vai uzročus, bet gan laivotājiem paredzētās drošības vestes.

Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) publicētie statistikas dati, pērn peldsezonas laikā – no 15. maija līdz 15. septembrim – no ūdenstilpēm izcelti 58 bojāgājušie, bet šogad kopš sezonas sākuma 15. maijā – 17 cilvēki.

VUGD Rīgas reģiona pārvaldes 1. daļas komandieris Agris Asups nosauca galvenos nelaimes gadījumu iemeslus:

"Alkohols, kad cilvēki pārvērtē savas spējas un arī nespēj novērtēt riskus, arī vēlme parādīt citiem, ka "es esmu labāks". Tajā skaitā arī pārdrošība, kad lec iekšā nezināmās vietās uz galvas."

Ārste: No bērnības jāmāca – pārgalvīga lēkšana ūdenī ir stulbums, nevis drosme

Rakstu lasi šeit: 

Peldētāji
Peldētāji

Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) pieredze liecina, ka patiesībā uz ūdens notiek par 20% vairāk nelaimju, jo statistikā fiksē tikai tos gadījumus, kad iesaistījušies glābēji. Diemžēl Latvijas iedzīvotāju peldētprasme varētu būt labāka, un, ja vēl tai pievienojas pārgalvība, alkohols un pārliecība par savām spējām, līdz nelaimei nav tālu.

LPF valdes priekšsēdētājs Aivars Platonovs norādīja, ka pētījumu centra SKDS veiktajā sabiedriskās domas aptaujā par peldētprasmes pašvērtējumu redzams –

apmēram 16 līdz 18% pieaugušo uzskata, ka ir labi peldētāji.

"Protams, tad vēl apmēram 20% saka, ka "es protu peldēt, bet es nesaukšu sevi par labu peldētāju", bet šeit ir ļoti svarīgi kritiski saprast, ka šis pašnovērtējums ir ļoti bieži augstāks nekā realitāte. Un, ja mēs runājam par peldētprasmi, tad tā nav spēja vienkārši ieiet ūdenī, pavicināties ar rokām un kājām haotiski divas minūtes un iet ārā," skaidroja Platonovs.

Kā vislabāk mācīt

Peldēšanas trenere Signe Strausa atzina, ka apmācība peldēšanā skolās atstāta novārtā un gulstas uz vecāku pleciem – kā nu kura ģimene var atļauties bērnu mācīt.

"Mēs arī bieži vien dzirdam – es savam bērnam pats iemācīju peldēt. Un kā tad jūs to darījāt? Nu, vienkārši iemetu un teicu: "Tiec laukā!" Tā nav pareiza pedagoģiskā prakse. Tā bieži vien dod arī tādu psiholoģisko traumu, un tad jaunajam cilvēkam ir zināmas bailes atkal atgriezties ūdenī. Principā peldēšanas mācīšana būtu jāuztver tieši tāpat kā jebkurš cits mācību process," uzsvēra LPF vadītājs.

Peldēšanas trenere Strausa pārliecināta, ka cilvēks kvalitatīvi peldēt brīvā dabā diez vai iemācīsies, tāpēc jānāk uz nodarbībām baseinā un vismaz vienu sezonu cītīgi jāpastrādā.

Pirmās nodarbības sākumā treneris noskaidros, kāda ir cilvēka peldētprasme, lai nodrošinātu dažādus peldlīdzekļus. Tas nepieciešams, lai persona, kura nolēmusi mācīties peldēt, justos droši un klausītos trenera padomos, nevis baidītos, ka nonāks baseina dibenā.

Trenere kā labu peldlīdzekli bērniem iesaka "nūdeli", nevis piepūšamos riņķus un uzročus, kuri var pārdurties un izlaist gaisu, bet brīvā dabā vislabāk lietot vestes, kas paredzētas laivošanai un arī nav piepūšamas.

Bet kā cilvēks var zināt, vai viņš prot vai neprot peldēt?

Platonovs skaidroja: "Tā skandināvu definīcija, kuru mums patīk izmantot ļoti bieži, ir tāds kā uzdevumu kopums, kad mēs darām to kontrolētā vidē, drošākā vidē, nevis brīvā vidē, bet peldbaseinā. Mēs nostājamies baseina malā. Mums ir jāspēj ielēkt baseinā, nonirt vismaz pāris metru, izpeldēt ārā virs ūdens, turpināt peldēt un neapstājoties spēt nopeldēt 200 metru, tai skaitā 50 metru uz muguras. Ideāli, ja mēs vēl varam kādas divas minūtes pagulēt uz muguras nepārvietojoties, tad kādas pāris minūtes pastāvēt vertikālā plaknē ūdenī, nepieskaroties nekam, un tad mierīgi izkāpt ārā. Ja mēs to visu varam izdarīt un pēc tam mēs varam mierīgi runāt, neaizelsušies vai bez ātrās palīdzības atbalsta, tad mēs varam teikt – jā, jūs patiešām protat peldēt."

Peldēšanas speciālisti uzsvēra – sākoties vasaras sezonai, rūpīgi jāpieskata piemājas ūdenstilpes, jo bērni, tajās iekrītot un neprotot peldēt, noslīkst ātri un klusi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti