"Mums ir applūdis pagrabs, jau vairāk nekā mēnesi. Vērsāmies pēc palīdzības komunālajā saimniecībā, viņi atteica, jo esam mīnusos. Es saku: "Kā, vai tad kāds nemaksā, ko?". Izrādās, ka pirmais dzīvoklis ir pasūtījis kaut kādu remontu," stāsta mājas iedzīvotājs Ilgonis.
Remonta pasūtītājs ar kaimiņiem plānus nav pārrunājis, un māja nonākusi parādos – to darbu dēļ, kas ar pārējiem iedzīvotājiem nav bijuši saskaņoti.
SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" valdes priekšsēdētājs Pēteris Gobzemis atzina: pēc mājas iedzīvotāja iesnieguma darbi esot veikti ārpus kārtas un bez īpašas saskaņošanas, jo mājas fasāde esot apdraudējusi garāmgājējus.
Nama iedzīvotāji satraukušies, ka gruntsūdeņi bojā mājas pamatus, tādēļ centušies problēmu risināt saviem spēkiem un organizēt ūdens atsūknēšanu.
"Vērsāmies ūdens saimniecībā. Viņiem ir pateikts no komunālajiem uzņēmumiem, ka nedrīkst, jo mēs esmot mīnusos. Ja būs lielāks sals, tās caurules aizsals un mēs paliksim visi bez ūdens," stāsta Ilgonis.
Tikmēr SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" vadītājs norāda: "Mēs esam runājuši arī ar būvinženieriem – nav viennozīmīgi, ka pagrabā var gruntsūdeni sūknēt visu laiku ārā,
jo ūdens var sev līdzi arī grunti nest, un tādā veidā, aktīvi pumpējot ārā, var izpumpēt arī kaut kādu daļu no grunts, kas satur pamatus vai nesošās konstrukcijas."
Tātad arī gruntsūdeņu aktīva sūknēšana var izvērsties par nelaimi. Bet vai vispār ir kādi risinājumi – jo mājai taču ir parāds?
"Tā jau ir otra problēma, kas ir jārisina pēc avārijas likvidēšanas, jo, pirmkārt, ir jālokalizē tā avārija un pēc tam ir jārisina tālākā situācija, jo, ja neatrisina pirmo situāciju, iedzīvotāji var tikt pie tā, ka būs ne tikai ūdens jāizsūknē un viss jāpārtaisa, bet būs arī papildu bojājumi, kuri maksā ne simts eiro, bet tūkstošiem," saka santehnikas eksperts Vladislavs Eidims.
Tātad, neskatoties uz to, vai mājai ir vai nav parāds, apsaimniekotājam būtu situācija jāizvērtē un avārijas gadījumā jārisina.
"Viens no tiem argumentiem bija, ka varētu aizsalt ūdensvads. Nē, tas ir apsekots un tas ūdensvads ir ārpus gruntsūdeņu līmeņa, un pagrabā tad ir jābūt ļoti lielam salam.
Mūsu cilvēki tur ir bijuši. Mēs zinām, ka tur iet lietusūdens, kanalizācija garām, bet tā nav bīstama, bet tas jautājums ir jārisina.
Jautājums mūsu pusē ir tas, ka mēs to apsekojam, iedodam risinājumu – iedzīvotāju pusē ir lemt par to, kurš būvēs un par kādu summu. Viennozīmīgi, ka kaut kādi risinājumi ir, bet tie nav lēti. Tas nebūs tur 200-300 eiro, lai pa perimetru ieliktu kaut kādu drenāžu, tas būs tūkstošos, bet tas ir jālemj mājai," klāsta Gobzemis.
Šķiet, līdz pavasarim mājas iedzīvotājiem būs jādzīvo gluži kā Venēcijā, un problēmu varēs sākt risināt, kad ūdens būs aiztecējis. Tiesa, līdz tam apsaimniekotājam ir jāizstrādā tāme, bet iedzīvotājiem jāatrod nauda darbiem.
