Katoļi Visu svēto dienā godina visus svētos, kā arī tos, kuriem Baznīcas kalendārā nav veltīta īpaša piemiņas diena. Tā pirmo reizi pieminēta jau 373. gadā, bet par svinamiem svētkiem pāvests Gregors IV to pasludināja pēc gandrīz 500 gadiem.
Tomēr daudziem šī diena, pirmkārt, saistās ar mirušo godināšanu, un otrdien uz kapiem devās arī daudzi tūkstoši Polijas iedzīvotāju.
Cilvēki kapu kopiņas rotāja ar ziediem, – īpaši iecienītas šajā dienā ir krizantēmas. Vakarā kapos arī tika iedegts tūkstošiem sveču, jo tiek uzskatīts, ka tās palīdz aizgājēju dvēselēm atrast ceļu cauri tumsai.
Vienlaikus notika līdzekļu vākšana senu, vēsturisku kapu atjaunošanai. Visu svēto diena Polijā, Austrijā un vairākās citās Eiropas valstīs ir oficiāla brīvdiena, lai cilvēki varētu aizbraukt pie tālāk dzīvojošajiem tuviniekiem.