Dermatoloģe Dina Mihailova atgādināja, ka āda jākopj katru dienu neatkarīgi no tā – ārā ir saulains vai līst lietus. Tā ir rutīna, ar kuru jānodarbojas katru dienu.
Ja to ievērojam ziemā, pirmie pavasara saules stari ādu tik ļoti nebojā.
Vasarā, protams, īpaši jādomā par ādas mitrināšanu un aizsardzību no saules, viņa atzina. Ļoti svarīgi vasarā ir lietot saules aizsarglīdzekļus, kuru sastāvā ir SPF. Atrodoties pludmalē, krēms ik pēc aptuveni divām stundām jāuzsmērē no jauna.
Ļoti svarīgi ir arī tas, kāds krēms tiek lietots. Šobrīd pieejami visdažādākie aizsarglīdzekļi, bet ne visi no tiem tiešām ir piemēroti, norādīja kosmētikas ķīmiķe, tehnoloģe Zane Grigale-Soročina:
"Mums saules aizsargfiltri ir jāizvēlas gudri.
Visi mēs dzīvojam ar domu, ka vajag vismaz SPF50 un saulē bez SPF50 neeju, tad es no savas puses gribētu teikt, ka ir vairāk jāiedziļinās, nevis jāizvēlas jebkurš SPF50 krēms un jādomā, ka tad viss ir labi."
Viņa skaidroja, ka pamatā saules aizsargkrēmi iedalās divos veidos – vieni satur ķīmiskos filtrus, piemēram, avobenzonu vai oksibenzonu, kas absorbē saules starus, bet otri satur fizikālos filtrus – titāna dioksīdu, cinka oksīdu, kas saules starus atstaro.
"Tātad vieni ir filtri, kas ir titāna dioksīds un cinka oksīds, kas veido baltu aizsargkārtiņu uz ādas, un saules stari atstarojas fizikāli, tā kā no baltas krāsas. Tas mūsu ādai ir labi, bet tiem ir neliela neērtība, ka tos ir grūtāk uzklāt," atzina Grigale-Soročina.
Šie saules aizsarglīdzekļi ir biezāki, ir baltā krāsā un var būt neērtāk lietojami, un tas ir iemesls, kāpēc daudzi cilvēki izvēlas produktus ar ķīmiskajiem saules aizsargfiltriem, kurus var viegli izsmidzināt un uzsmērēt.
"Bet šeit ir ļoti daudzi zemūdens akmeņi, par kuriem liela daļa sabiedrības nezina," uzsvēra Grigale-Soročina.
"Piemēram, ļoti daudzi no šiem ķīmiskajiem saules aizsargfiltriem ir toksiski gan endokrīnai sistēmai, gan vairogdziedzerim. Daudzi no šiem filtriem, saskaroties ar hlorētu baseina ūdeni, piemēram, veido toksiskus savienojumus, kas var kairināt ādu un izsaukt daudzas reakcijas uz ādas īsā laikā," viņa stāstīja.
Viņai piekrita arī dabiskās dermokosmētikas "Labrains" radītāja Līga Brūniņa, atzīstot, ka, lai gan ir grūti pateikt, kā katra cilvēka ādu ietekmēs konkrēti kosmētikas līdzekļi, jo katra organisms ir atšķirīgs, aizsargkrēmi ar ķīmiskajiem filtriem problemātiskai ādai var pastiprināt iekaisumus.
Brūniņa, atpūšoties pie pludmales, savam bērnam lieto tikai krēmus, kas satur fizikālos filtrus. Tie ir balti, tāpēc var redzēt, kad aizsardzība zūd un laiks krēmu atjaunot.
"Labi, viņš balts skraida, bet viņam kaut kas nedaudz tiek cauri, viņš iesauļojas, turklāt iesauļojas lēnām, noturīgi, iegūstot D vitamīnu. Pie tam šiem titāna dioksīdiem un cinka oksīdiem ir tā, ka var atkārtoti uzklāt nenomazgājot, jo tā ir ārējā kārtiņa," skaidroja Brūniņa.
Speciālistes arī uzsvēra, ka veselīgāk ir izvēlēties aizsargkrēmus ar mazāku aizsardzību, bet biežāk tos atjaunot, no jauna uzklājot, nekā vienreiz uzklāt SPF50.
"Man ir svarīgi, cik daudz es šo ķīmiju lieku uz ādas. Ja tas ir SPF30, tad vidēji krēmā tie ir 20% šis [ķīmiskais] filtrs, ja tas ir SPF50, tad tie ir 25% līdz 40% šī ķīmiskā aktīvā viela, ko es lieku sev uz ādas," skaidroja Grigale-Soročina.
"Vajag izsvērt, vai tiešām SPF50 ir vajadzīgs un es par to varu uzklājot aizmirst, vai klāju produktu ar mazāk SPF, bet atceros to atjaunot un tādējādi ķīmiski aktīvo vielu koncentrācija uz manas ādas ir mazākā apjomā," viņa ieteica.
Speciālistes atzina, ka ikdienā lietot saules aizsargkrēmu, kas ir baltā krāsā, tiešām var būt neparocīgi, ja jādodas uz darbu vai ikdienas gaitās, tāpēc ieteica krēmus kombinēt – ja zini, ka saulē neatradīsies tik ilgi, uzklāj vājākas aizsardzības caurspīdīgu krēmu, ja dodies uz pludmali, izvēlies labāku aizsardzību.
