Sadaļas Sadaļas

Kā labāk dzīvot

2020. gada vārds - "sejauts", nevārds - "vaibs". Vērtējam kopā ar valodniekiem

Kā labāk dzīvot

Ambulatorie medicīnas pakalpojumi ir pieejami arī pašizolācijas laikā

Kopienas skapis jeb iespēja nevajadzīgo pārtiku atdot kādam, kam tā noderēs

Kolektīvie ledusskapji Latvijā kļūst arvien populārāki – dalās tajā, ko paši nejaudā apēst

Arvien vairāk kopienās Latvijā tiek ieviesti kolektīvie ledusskapji, kur ievietot uzturā lietojamu pārtiku, kura pašam nav vajadzīga, lai tā noderētu citam un samazinātu izmestās pārtikas apjomu, Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” pastāstīja labdarības organizācijas “Food Pick-up Point” pārstāve Tīna Rubeze. 

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļimoviča-Miļjanoviča šādu iniciatīvu organizētājiem atgādināja, ka arī šajā gadījumā jāievēro pārtikas likumdošana un jāizstrādā strikti noteikumi, kuru izpilde jāuzrauga.

Labdarības organizācijas pārstāve Rubeze atzina, ka cilvēku atsaucība par koplietošanas ledusskapjiem ir jūtama. Tajos ievieto dažādu pārtiku, piemēram, putraimu paciņas, olas, augļus, dārzeņus.

Koplietošanas ledusskapju ieviešana balstīta uz cilvēku pašiniciatīvu – šobrīd tāds atrodas arī Doles-Ķekavas baznīcā, vēl vienu plānots izveidot ugunsdzēsēju depo Jelgavā. 

Stingri noteikumi

Katram, kurš uzsāk šādu darbību, jārēķinās, ka pārtikas aprite ir diezgan stingri reglamentēta un arī šajā gadījumā nekādi īpaši atvieglojumi saistībā ar pārtikas drošību nav noteikti, norādīja PVD pārstāve Svetlana Aļimoviča-Miļjanoviča. Viņa pastāstīja, ka, uzsākot šādu iniciatīvu, būs jāievēro pārtikas likumdošanas normatīvie akti, kā arī šī vieta obligāti jāreģistrē PVD un organizētājiem jāizstrādā strikti nosacījumi, kādi pārtikas produkti tiks pieņemti, kā tos uzglabās un, protams, jāuztur šī vieta atbilstošā kārtībā.

 “Neaizmirsīsim, ka patērētājiem neatkarīgi no tā, vai tie pieder pie maznodrošinātās patērētāju grupas, ir tiesības saņemt drošu un nekaitīgu pārtiku,” atgādināja eksperte.

Tīna Rubeze apstiprināja, ka tiek domāts par ledusskapju tīrību, un kāda organizācija vai paši vismaz vienu reizi nedēļā to kārtīgi iztīra, tāpat tas notiek Kaņepes Kultūras centrā (KKC) Rīgā, kur tika izvietots šāds ledusskapis. Vismaz vienu reizi dienā pārbauda, vai ledusskapī ievietotajiem produktiem nav beidzies derīguma termiņš un tie nav bīstami lietošanai uzturā. Rubeze uzskatīja, ka noteikumiem un to ievērošanai ir liela nozīme, tāpat vienotu vadlīniju izstrāde atvieglotu šo procesu.

Tiesa, Rubeze aicināja noteikti pašiem pārbaudīt produktu derīguma termiņu pirms to lietošanas uzturā. “Mums uz katra ledusskapja ir norādīti noteikumi, ka mēs neuzņemamies atbildību par to, vai cilvēks tiešām ieliek to, kas tur rakstīts, un ka katra paša atbildība ir skatīties, vai izņemto produktu var lietot uzturā,” sacīja Tīna Rubeze.

Koplietošanas ledusskapis pulcē dažādus interesentus

KKC izveidotais koplietošanas ledusskapis šobrīd, ņemot vērā situāciju valstī, uz laiku slēgts. Centra pārstāve Anna Pētersone atzina, ka grūti ieviest šādas vienkāršas iniciatīvas, kas pasaulē jau tiek uzskatītas par normu, jo jāsaprot, kā tas tiks kontrolēts, un jāiziet cauri likumiskiem un administratīvajiem procesiem. “Atsaucība īstenībā bija ļoti liela. Ar mums cilvēki vēlējās sazināties, jautājot, kā vēl būtu iespējams palīdzēt un iesaistīties ar brīvprātīgo darbu,” pastāstīja Pētersone.

KKC pirmos trīs mēnešus veica monitoringu un secināja, ka šajā laikā ledusskapī ievietoja 1500 pārtikas vienības. “Mēs redzējām diezgan daudz cilvēku, turklāt ļoti dažādus, ne tikai tādus, kas ir mūsu KKC apmeklētāji, bet arī māmiņas ar bērniem, cilvēkus pēc vai pirms darba.

Tur bija dažāda publika, kas arī bija labs mājiens mums, ka īstenībā tā ideja nav tikai konkrētai sabiedrības kopai, tā ir diezgan vienkārša lieta, ko ikviens var īstenot, ja vēlas,” sacīja KKC pārstāve.

Oriģinālajā iepakojumā fasēti pārtikas produkti

Aļimoviča-Miļjanoviča norādīja, ka mājās gatavots ēdiens un pārtikas pārpalikumi ir augsta riska produkti, tāpēc viņa aicināja kopienu skapju organizatorus stingri izvērtēt, vai šādus produktus pieņemt.

Visieteicamākais kolektīvajos ledusskapjos ievietot produktus, kuri fasēti oriģinālajā iepakojumā ar atbilstošu informāciju un derīguma termiņu.

KKC sākotnēji izstrādātais noteikumu saraksts laika gaitā kļuva krietni plašāks, piemēram, nedrīkst ievietot atvērtu konservu kārbu, piena produktus, kurus nav iespējams atkārtoti aizvērt, atvērtus dzērienus, mājās gatavotus produktus, pastāstīja Anna Pētersone.

“Šis kopienas skapis jau ir tāda cilvēku iniciatīva cilvēkiem. Tur ir nepieciešama cilvēku kopiena, kas darbotos ar administratīvajiem procesiem, vajadzīgi arī cilvēki, kas uzturētu ledusskapi, un arī paši kopienas skapja lietotāji,” sacīja Anna Pētersone. Ja ir vēlme veidot šādu skapi savā kopienā, viņa aicināja sazināties ar Kaņepes Kultūras centru, lai uzzinātu viņu pieredzi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ikdienai
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt