Revidents

«Revidents». Kā izsekot sūtījumam ar kurjeru?

Revidents

«Revidents». Kā parūpēties par grieztiem ziediem?

Revidents. Kā izsekot sūtījumam ar kurjeru?

Ko drīkst un ko nedrīkst darīt kurjeri

Kurjeram nav pienākuma par savu ierašanās laiku brīdināt laicīgi, Latvijas Televīzijas (LTV1) raidījumā “Revidents” atzina  Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Pasta nodaļas vadītājs Bruno Frīdenbergs-Ansbergs.  Tas nozīmē, ka eksprespasta pakalpojuma sniedzēji par ierašanās laiku var brīdināt pēc saviem ieskatiem.

Tāpat kurjeram nav pienākuma smagu preci nest augšā līdz dzīvokļa durvīm, savukārt patvaļīgi mainīt piegādes laiku un vietu pakalpojuma sniedzējs gan nedrīkst.

Kad kurjeri brīdina par ierašanos

Raidījuma skatītāji bieži vien saskārušies ar situāciju, kad eksprespasta kurjeri, iepriekš nebrīdinot par plānoto piegādes laiku, preci piegādā uz mājām. Tas sagādāja jo īpaši nepatīkamus mirkļus tiem, kuri piegādes laikā atradušies ārpus mājām jeb piegādē norādītās adreses.

“Omniva” Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis skaidroja, ka šī uzņēmuma kurjeriem ar klientu jāsazinās aptuveni 10–30 minūtes pirms plānotās piegādes: “Viņi telefoniski vienojas par piegādes laiku un dažkārt iespēju robežās par piegādes vietu. Ja klientam ir vēlme [saņemt sūtījumu pakomātā], viņš to var izteikt un kurjers var ievietot klientam ērtā pakomātā.”

Līdzīga politika ir arī uzņēmumā “Itella”, kur noteikts, ka kurjeram ar klientu jāsazinās vismaz stundu pirms piegādes. Daži gan, paša iniciatīvas vadīti, mēdz piegādes rītā saņēmējam arī nosūtīt īsziņu par plānoto piegādes laiku.

Savukārt “Venipak” neminēja konkrētus termiņus, vien stāstīja, ka klientam iepriekš vienmēr nosūta SMS par paredzēto piegādes datumu, kā arī pirms sūtījuma piegādes klientam zvana kurjers.

Nedaudz konkrētāka kārtība ir noteikta “DPD”. Tur paredzēts, ka uzņēmums ierasti dienu iepriekš nosūta ziņu, kurā klients tiek informēts par piegādes veidu un aptuveno laiku, kā arī iespēju gan laiku, gan veidu un pat piegādes vietu mainīt.

“Mēs kā pakas pārvadātājs, piegādātājs, esam ieinteresēti, lai saņēmējs būtu konkrētā laikā konkrētā vietā. Lai attiecīgi kurjers nebraukātu veltīgi apkārt, meklēdams īsto personāžu,” skaidroja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Bet kāpēc tā? Kāpēc viens pakalpojuma sniedzējs klientu informē laikus, kamēr cits – tikai īsu mirkli pirms plānotās piegādes?

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Pasta nodaļas vadītājs Bruno Frīdenbergs-Ansbergs skaidroja, ka regulējuma, kas noteiktu, ka kurjeriem par savu ierašanos būtu laicīgi jābrīdina, nav. Atsevišķi uzņēmumi tā rīkojas vien aiz savas iniciatīvas.

Piegādes laiku un veidu kurjers mainīt nedrīkst

Vienota politika gan visiem uzņēmumiem ir tad, kad runa ir par klienta norādīto piegādes veidu un laiku – kurjers patvaļīgi to nedrīkst mainīt.

Uzņēmumā “Omniva” stāstīja, ka kurjeram šādas izmaiņas vispirms ir jāsaskaņo ar preces saņēmēju: “Ja saņēmējam tajā mirklī nav iespējas saņemt sūtījumu vai viņš atrodas kur citur, tad mēs tik tiešām varam piedāvāt viņam izņemt šo sūtījumu pakomātā.”

Tāpat pieņemts arī uzņēmumos “Itella” un “DPD”. Turklāt “DPD” valdes priekšsēdētājs Jānis Grants arī piebilda, ka šāda telefonsaruna starp kurjeru un klientu tiek ierakstīta. Ja rodas kādas domstarpības, ir iespēja šo ierakstu atskaņot un saprast, kur radies pārpratums.

Tikmēr “Venipak” raidījumam skaidroja, ka vienoties par piegādes veida maiņu var, sazinoties ar kurjeru. Mazākus sūtījumus kurjeri varot arī atstāt tuvākajā pakomātā. Taču tad klients iepriekšējā vakarā pirms piegādes saņem SMS ziņu, kas par to informē, un kurjers pakomātā šo paku atstās tikai tad, ja klients apstiprina saņemto ziņu.

Ja piegādātājs tomēr rīkojies patvaļīgi, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas pārstāve Sanita Gertmane mudināja situāciju ar eksprespasta pakalpojumu sniedzēju risināt rakstiski: “Patērētājiem noteikti būtu jāvēršas pie kurjera un jākomunicē – jāsaka, ka te tomēr ir pierādījums, ka [prece] ir pasūtīta līdz mājām un sūtījums [tur] ir jāpiegādā.”

Vai kurjers drīkst nenest preci augšā

Vēl viens jautājums, ar kuru saskārušies raidījuma skatītāji, bija tāds – vai kurjers drīkst preci piegādāt tikai līdz mājas ārdurvīm?

Uzņēmuma “Itella” izpilddirektors atklāja, ka preces, kas ir līdz 31,5 kilogramus smagas, kurjeram ir jāpiegādā līdz klienta adresē norādītajām dzīvokļa durvīm: “Bet, ja tā ir veļas mašīna vai arī gulta vai matracis, kuru tā īsti viens aptvert nevar, jo piegādes transportlīdzeklī to ielika divatā vai trijatā, tad tur tas viens kurjers pats netiks galā.”

Vienlaikus par 31,5 kilogramiem smagākus sūtījumus kurjera pienākums ir piegādāt vien līdz pirmajām pieejamām durvīm. Tātad – ja saņēmējs dzīvo daudzdzīvokļu namā, sūtījums tiks piegādāts līdz šī nama ārdurvīm.

To apstiprina arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) – kurjeru pienākums ir preci nogādāt no durvīm līdz durvīm. Un šajos pienākumos neietilpst preces nešana pa kāpnēm līdz pat klienta dzīvokļa durvīm.

“Te atkal ir runa par to strīpu starp kravas piegādi un pasta piegādi. Es domāju, ka tas ir klaji saprotams, ka kurjeram nav kaut kur jānes, kaut kur tālāk jāpiegādā. Pats esmu saskāries ar to, ka pats risinu šīs problēmas, jau zinot, ka kurjers jau nebūs tas, kas nesīs [preci] kurā tur stāvā,” stāstīja SPRK Pasta nodaļas vadītājs Bruno Frīdenbergs-Ansbergs.

Ko iesākt ar nozaudētu sūtījumu

Gadās arī situācijas, kad internetā pasūtītas preces netiek piegādātas. Šādas problēmas bieži vien risina starptautiskā mērogā. Taču sūtījuma saņēmējam jārēķinās, ka saimnieks nozaudētajai precei un vienlaikus arī tas, kurš var sūdzēties par tās nozaudēšanu un arī saņemt kompensāciju par to, ir sūtītājs.

“It sevišķi tas jāņem vērā tad, kad jūs kaut ko pērkat interneta veikalā. Tātad – jūs nopērkat kaut kādu mantu interneta veikalā, un ar pretenzijām, ka jūs kaut ko neesat saņēmis, ir jāvēršas pie interneta veikala,” teica SPRK Pasta nodaļas vadītājs Bruno Frīdenbergs-Ansbergs.

Tas pats attiecas arī uz sūtījumiem, kurus sūta viena fiziska persona otrai. Jau atkal –  uz atlīdzību tā nozaudēšanas gadījumā pretendē tieši sūtītājs, nevis saņēmējs. To paredz gan Ministru kabineta noteikumi Latvijā, gan arī starptautiskie noteikumi, ja šis sūtījums pazudis ārzemēs.

Patērētājam ir arī tiesības ziņot par negodīgu komercpraksi gadījumā, ja kurjers reklāmā sola piegādi konkrētā laikā, kuru neizpilda. PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas pārstāve Sanita Gertmane atklāja, ka tā dažkārt gadās dažādos pirmssvētku periodos, kad cilvēki jo īpaši pasūta dažādas dāvanas.

“Tad dažkārt novērotas tādas reklāmas kampaņas un akcijas, kad kurjerdienesti piedāvā līdz kādam datumam [sūtījumu piegādāt]. Pieņemsim, paka tiks ievietota pakomātā un līdz Ziemassvētkiem piegādāta. Ja šāda kampaņu akcija vai reklāma ir maldinoša un klients tiešām visu izdarījis, kā prasīts, bet [sūtījums] netiktu piegādāts, tad mēs varam vērtēt negodīgas komercprakses kontekstā tieši šāda veida reklāmu un piedāvājumu.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti