Nopirktos ziedus pārnesot mājās, pirmkārt jāgādā par to, lai tie pamazām pierod pie istabas temperatūras. Ziemā tos no sākuma jāpatur priekštelpā, kur aukstāks. Un tikai pēc pāris stundām tos var droši turēt arī siltākā istabā.
Tautā ierasts grieztos ziedus teju tūlīt pēc atnešanas mājās apstrādāt, piemēram, nogriežot zieda kāta galu.
Bulduru Dārzkopības vidusskolas floristikas pasniedzēja Ozoliņa-Skrūzmane raidījumā stāstīja, ka savā 30 gadu pieredzē darbā ar ziediem pieredzējusi dažādas ziedu kopšanas tendences: “Vienubrīd bija tendence likt aukstā vannā tad, kad uzdāvināja. Jā, es to piedzīvoju padomju laikos, ja jubilejā uzdāvināja ļoti daudz ziedu. Tad bija modes tendence uz nakti ielikt aukstā ūdens vannā.”
Eksperte stāstīja, ka vēl tautā pieņemts arī, piemēram, rozes kāta galu apdedzināt. Un šāda termiskā apstrāde tiek veikta, lai kāta daļu atbrīvotu no gaisa, kas, ziedu transportējot, iekļuvis tā kātā.
Bet, ja kātā ir šāds burbulis, tas aizšķērso ceļu ūdenim. Ja ūdens pa kātu netiek līdz ziedam, puķes galviņa noliecas un vīst.
“Kātā ieiet gaiss, nevis ūdens. Un līdz ar to mēs ar šo “šoka terapiju” [ziedam] – gan guldīšanu aukstajā ūdenī, gan dedzināšanu, gan likšanu karstā ūdenī –, mēģinām to gaisa burbuli noņemt,” skaidroja eksperte.
Vienlaikus vienkāršākais veids, kā no šī gaisa kātā tikt vaļā, esot kātu apgriezt, veidojot tajā slīpumu.
Ziediem vispiemērotākā ūdens temperatūra ir remdena. Tautā klejo arī dažādas metodes, ar ko šo ūdeni papildināt, lai ziedam ilgāks mūžs. Viens iesaka ūdenim pievienot cukuru, cits – pat sodu, aspirīnu vai etiķi. Iemesls tam ir gana vienkāršs – ziedam vajag gan dzert, gan baroties.
Tas, gluži kā cilvēks, dzer ūdeni, taču uzturu ziedam nodrošina dažādas barības vielas, kas pirms nogriešanas atrodamas zieda augsnē vai sīpolā.
Dažādas tautas metodes, protams, esot ar savu daļu taisnības, taču jāņem vērā, ka ļoti precīzi izrēķināt, cik un kādas barības vielas nepieciešamas ziedam, būs grūti. Par daudz barības vielu ir teju tikpat nelabvēlīgi ziedam kā tad, ja to ir par maz.
“Mani vienmēr ir mulsinājis tas, ka interneta pamācībās ir [minēta mērvienība] “naža gals”. Nu kas mums ir naža gals? Jo ir lielāks vai mazāks nazis. Ir tējkarotīte, pustējkarotīte. Un uz kādu tilpumu? Tas nav norādīts. Ja mums ražotājs vai pārdevējs piedāvā, piemēram, dažādus pulverīšus, [tad tur rakstīts] “Atbilstoša tilpuma šķīdumu uz atbilstošu tilpumu ūdens”. Un tā mēs paildzinām augu mūžu, jo mēs dodam tās ķimikālijas, kas tam ir paredzētas,” vērtēja speciāliste.
Ozoliņa-Skrūzmane pamācīja, ka ūdeni ieteicams mainīt katru otro dienu.
Taču viss esot atkarīgs no istabas temperatūras – ja istabā siltāks, tad ūdenī ātrāk savairosies dažādi mikroorganismi un tas būs jāmaina biežāk: “Ja istabā vēsāks, tad, protams, mēs to varam darīt retāk. Ja jūs redzat, ka ūdens ir tīrs un griezuma vietas nav melnas, tad, protams, mēs varam [ūdeni] nemainīt. Brīdī, ja mēs redzam, ka tur kaut kas jau sāk izskatīties nelāgi, noteikti tas ir jādara ar steigu.”
