Slēpošanas trašu īpašnieki stāsta, izdzīvot tikai ar ziemas biznesu, ņemot vērā klimata pārmaiņas, vairs nav iespējams. Tāpēc arī tiek domāts par alternatīvām, kā piesaistīt apmeklētājus vasarā.
Kādreiz varēja izdzīvot arī ar ziemā gūto pelņu - gan sala periods bija garāks, gan cilvēku Latvijā bija vairāk. Pirms desmit gadiem slēpošanas kalni vasaru atvēlēja, lai sagatavotos nākamajai sezonai un uzlabotu infrastruktūru, tagad viss ir mainījies.
"Reāli, ja mēs gribam visu cauru gadu nodarbināt savus darbiniekus un segt uzturēšanas izmaksas,
tad ir jādomā alternatīvas, ko darīt citos gadalaikos.
Vajadzētu ziemai būt trīs mēnešus tādai, lai varētu slēpot, tad arī varētu varbūt izdzīvot, bet klimats ir tā mainījies, ka, ja divi mēneši sanāk, tad tas ir ļoti ideāli," stāstīja atpūtas parka "Ozolkalns" pārstāve Līga Rokpelne.
Pacēlāji atpūtas parkā ir izslēgti, bet pašā Gaujas krastā atrodas kempings, piedzīvojuma parks "Supervāvere" ar trim šķēršļu trasēm, kā arī iespējams izbraukt ar plostiem Gaujā.
Arī Siguldā jau daudzus gadus darbojas piedzīvojumu parks "Tarzāns". Tāpat Riekstukalns domā par vasaras atrakcijām.
Slēpošanas kalnu biznesā visvairāk nopelna tie, kas ziemas sezonā nostrādā visvairāk brīvdienas. Tāpēc Žagarkalns šogad Latvijā sācis nebijušu eksperimentu - ziemas sezonas beigās sniegs tika sašķūrēts 10 metru augstā kaudzē, un tas tika "ievasarots".
"Mēs esam saražojuši 10 000 kubikmetru sniega. Paredzam, ka 50% nokusīs, bet ar atlikušo daudzumu mums pietiks, lai atvērtu vienu trasi," stāstīja Žagarkalna tehniskais direktors Māris Zvīnis.
Līdzīgas sniega ievasarošanas metodes izmantotas Skandināvijā un Igaunijā. Žagarkalnā cer, ka šogad izdosies slēpošanas trasi atvērt jau 18. novembrī. Ar sniega saglabāšanu pagaidām veicas ļoti labi.
"Zem ģeotekstila ir vēl skaidu slānis. Sniegam klāt pa taisno uzreiz netiec. Tāpat vēsumiņu jūt," teica Zvīnis.
Kalns pamazām kūst, bet brīdī, kad vasara jau sāk iet uz otru pusi, tas joprojām ir gana liels, lai novembri varētu sagaidīt ar sniegu.
