Jauni un bagāti

#21 Trīs naudas likumi, ko zināt ikvienam

Jauni un bagāti

#23 Par inflāciju

#22 Ko dara Centrālā banka?

Ko dara centrālā banka, un kāda ir tās loma? Skaidro ekonomiste

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ja dzirdam vārdu savienojumu "monetārā politika", vienkāršojot tas nozīmē – centrālās bankas atbalstu pārējām bankām, kas var būt, vai nu palielinot vai samazinot procentu likmes. Ikdienā tas nozīmē, ka, piemēram, būs dārgāk vai lētāk paņemt kredītu, Latvijas Radio 5 rubrikā "Jauni un bagāti" skaidroja Latvijas Bankas Monetārās politikas analīzes daļas galvenā ekonomiste Krista Kalnbērziņa. 

"Centrālā banka ir tāda kā banku banka, un tajā īsti nevar atvērt kontus ikviens, bet tur ir konti bankām un valstij. Centrālā banka rūpējas par to, lai finanšu sistēma darbotos bez aizķeršanās," skaidroja Kalnbērziņa. 

Viens no centrālās bankas galvenajiem uzdevumiem ir skatīties, lai ekonomikā ir pietiekoši daudz naudas, – lai tās nav par daudz, bet nav arī par maz. Tāpat arī rūpēties, lai cenas ilgākā termiņā nebūtu pārāk svārstīgas. 

"Ja naudas ir par daudz, ekonomika attīstās pārāk ātri, ir pārkaršana, ir liela inflācija, un tas nav labi, ir krīze. Tādos gadījumos centrālā banka samazina savu atbalstu [komercbankām] un naudas līmeni, un tad, kad ir zemāka izaugsme, zemāka inflācija, tad atkal centrālā banka palielina savu atbalstu, lai ekonomika augtu ātrāk," Kalnbērziņa norādīja. 

Komercbankas šajā gadījumā ir it kā starpnieks, caur kuru nodot vairāk naudas ekonomikai. To dara, piemēram, palielinot procentu likmes vai tās samazinot, lai cilvēki var vairāk aizņemties, kā rezultātā – vairāk arī tērēt un atbalstīt ekonomiku. 

"To mēs ļoti labi varēsim redzēt šobrīd un varam jau redzēt. Tagad ir bijis ļoti ilgs periods, kad bija ļoti zema inflācija, un centrālā banka samazināja līdz minimumam, līdz negatīvam patiesībā savas procentu likmes, līdz ar to tās kredītu likmes, ko mēs maksājām, bija tikai bankas pievienotās, tā tirgus likme bija nulle vai negatīva," stāstīja Kalnbērziņa. 

"Šobrīd kādas nedēļas tirgus likmes ir virs [nulles], un tas ir no tā, ka centrālās bankas jau ir sākušas runāt par to, ka viņas procentu likmes cels, un ir citas centrālās bankas, kas jau ir sākušas celt, jo

mēs visi zinām, ka ir ļoti liela inflācija, un centrālās bankas ļoti aktīvi darbojas, lai to samazinātu," viņa skaidroja. 

Attiecīgi, ja centrālā banka komercbankām palielina procentu likmes, cilvēkiem ir dārgāk paņemt kredītu. 

Vēl viena no centrālās bankas funkcijām ir rūpēties par to, lai nodrošinātu skaidru naudu ekonomikā, līdz ar to tā ir atbildīga arī par naudas printēšanu, atzina Kalnbērziņa:

"Bet tas vienmēr nenotiek tieši tā, ka ieslēdz to printmašīnu un viss notiek. Pārsvarā jau tiek veidota nauda caur bankām, caur procentu likmēm, caur vairāk kredītiem, tiek pirkti aktīvi, un tādā veidā centrālā banka izlaiž to naudu caur finanšu sistēmu."

Kalnbērziņa arī skaidroja, – tā kā Latvijas ekonomika atrodas eirozonas burbulī, mēs esam ekonomiski atkarīgi no Eiropas, taču tieši tāpēc, ka esam eirozonas dalībvalsts, varam piedalīties lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē visu eirozonas monetāro politiku. 

Latvijai ir iespējas ietekmēt lēmumus gan Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes sēdēs, gan diskusijās, uzsvēra ekonomiste: 

"ECB padomes sēdēs sanāk visi ECB valdes locekļi, kas ir seši, plus visi eirozonas centrālo banku vadītāji, un savā starpā pieņem lēmumus. Katram no šiem cilvēkiem ir viena balss, neatkarīgi no tā, vai tas ir Latvijas centrālās bankas vadītājs vai Vācijas centrālās bankas vadītājs."

Jauni un bagāti

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti