Par kredītu ņemšanu ierasti virmo divējādas sajūtas. Viena sabiedrības daļa tos uzskata par ko negatīvu, kamēr citi labprāt izmanto kredītu sniegtās iespējas. Kopumā kredīts var būt labs instruments, ja to izmanto pareizi, patiešām apdomīgi izvērtējot iespējas to atmaksāt, norādīja Sausais.
Viņš skaidroja: "Labie kredīti ir tādi kredīti, kas pēc būtības tiešām uzlabo tavu dzīves kvalitāti. Tie ir pārdomāti, savlaicīgi izsvērti kredīti, ar kuriem tu labi sadzīvo, un tie tev palīdz. Ja runājam par slikto piemēru, tad droši vien tie ir kredīti, kuri ir impulsīvi, kuru mērķis nav bijis pārāk cēls un dzīves kvalitāti uzlabojošs."
Lai uztaisītu ballīti un atpūstos, ņemt kredītu nav labākā ideja, savukārt aizņemties naudu, lai apmaksātu studijas un izglītību, ir klasiski labs piemērs, jo nākotnē nes augļus, skaidroja eksperts.
Viņš atzina, ka ir daļa kredītu, kuru piešķiršana vairāk iet uz automatizācijas pusi, bet ir kredīti, kuru piešķiršanu bankas izvērtē ļoti individuāli:
"Individuālie ir lielāki kredīti, tas varētu būt hipotekārais kredīts, auto līzings, kur šajos gadījumos katrs pieteikums, katra klienta situācija, tur otrā pusē būs kāds cilvēks, kas to izvērtēs."
Kredītņēmējam jārēķinās, ka maksimālā summa, ko būs iespējams aizņemties, ja visi rādītāji būs labi, būs summa, ko veido sešu gadu alga. Tā noteikts Latvijas likumdošanā, skaidroja Sausais.
Otrs rādītājs, ko bankas izvērtēs, domājot par aizdevuma summu, ir – cik daudz no kopējiem mēneša ienākumiem klientam būs jāvelta kredīta maksājumiem. Šim rādītājam nevajadzētu būt vairāk kā 30%.
Eksperts atgādināja, ka ēnu ekonomiku jeb neregulārus, neredzamus ienākumus bankas neņem vērā, tās balstās tikai uz oficiālajiem ienākumiem. Savukārt neregulārus oficiālos ienākumus, piemēram, radošajā nozarē strādājošajiem, bankas vērtē ilgākā laika posmā, analizējot vidējo rādītāju.
Tāpat bankas rūpīgi analizē katra klienta kredītreitingu. "Tas nozīmē to, ka katram iedzīvotājam tiek piešķirts reitings vai atzīme, kura raksturo tavu potenciālo iespēju nākotnē uzņemtās saistības segt pēc noteiktiem kritērijiem. Proti, ja šis rādītājs labs, ir vislielākā varbūtība, ka iedzīvotājs savas saistības pildīs, kā uzņēmies. Ja reitings ir slikts, tas, visticamāk, būs problēmu klients," skaidroja Sausais.
Primāri šāds rādītājs ir katras bankas iekšējā klasifikācija, taču katram iedzīvotājam kredītreitingu veido arī kredītbirojs, un šo informāciju var saņemt arī citi pakalpojumu sniedzēji.
Primārais, kas tiek ņemts vērā, aprēķinot kredītreitingu, ir klienta aizdevumu vēsture – vai iepriekš nav kavēti maksājumi par kādām iepriekšējām saistībām. Tam klāt nāk lērums citu kritēriju, piemēram, ienākumi, kopējais saistību apjoms, uzkrājumi.
"Ir kredītu veidi, kur pavisam noteikti ir vajadzīgi uzkrājumi. Tas ir auto līzings vai hipotekārais kredīts – tur bez uzkrājumiem šo kredītu saņemt nevar.
Tas pavisam noteikti ir viens virziens, kas tiek vērtēts – cik lielā apjomā klients ir uzkrājis, kā viņš ir uzkrājis, un naudas izcelsme arī tiek vērtēta," Sausais skaidroja.
Pamatā pakalpojumu sniedzēji un bankas ņem vērā pāris iepriekšējo gadu vēsturi, taču informācija ir pieejama par 10 gadiem. Kavēti maksājumi senā vēsturē gan automātiski nenozīmē, ka kredīts netiks piešķirts, taču aizdevuma process un nosacījumi varētu būt komplicētāki.
"Ja ir kādi traipi kredītvēsturē, ne vienmēr tas var viennozīmīgi pārvilkt strīpu pāri jauniem kredītiem, bet tas var ietekmēt kredīta nosacījumus. Viens, var ietekmēt par to, kādu pirmo iemaksu banka var pieprasīt. Otrs, ņemot vērā, ka klients ir riskantāks, arī procentu likme varētu atšķirties," eksperts norādīja.
