Ir trīs lielākās kredītreitingu iestādes, kas valstīm rēķina un piešķir kredītreitingus. Viena ir "Standard & Poor's" (S&P), otra ir "Fitch", trešā ir "Moody's". Tās vāc informāciju par valstīm, iekļaujot dažnedažādus datus un skaitļus, un tad piešķir katrai valstij kredītreitingu.
"Tipiski kredītreitings valstīm tiek izteikts nevis kā skaitlis, bet gan trīs burtu kombinācija. Labākais ir AAA reitings, tad ir AA, A+, B un tā tālāk. Jo labāks kredītreitings, jo valsts ir drošāka un tai ir drošāk aizdot naudu," norādīja Vestmanis.
"Tas nozīmē, ka iespēja naudu pazaudēt ir šausmīgi maza, tev kā investoram ir drošāk naudu aizdot un valstij parasti ir lētāk naudu aizņemties – jo valstij labāks kredītreitings, jo mazākus procentus tā maksā tiem, kuri to naudu aizdod," viņš skaidroja.
Valstu reitingu saraksti plaši atrodami tīmeklī, tos viegli atrast var ikviens. Bet kas notiek, ja kāda valsts pēkšņi nespēj parādu atdot?
"Cilvēku pasaulē ir diezgan vienkārši. Ja tu aizej uz banku un paņem kredītu, tev tipiski ir jādod ķīla, vēl bieži ir arī galvotājs. Sliktākajā gadījumā banka savāks tavu ķīlu, un, protams, arī tavs kredītreitings un reputācija starp finanšu iestādēm būs pagalam. Ar valstīm ķīlas sistēma īsti nestrādā, jo tas nozīmētu, ka jāsāk karot, jāliek kaut kādas sankcijas.
Tas, kas ar valsti var notikt, principā ir sabojāta reputācija un sabojāts kredītreitings," skaidroja Vestmanis.
Valstis savukārt ir ļoti ieinteresētas uzturēt labu reputāciju, jo laba reputācija, pirmkārt, piesaista investorus no ārzemēm. Otrkārt, laba reputācija un labs kredītreitings nozīmē, ka valstij ir vieglāk un lētāk aizņemties un valsts var ātrāk attīstīties.
"Ja reputācijas nav, attīstīties un aizņemties naudu ir grūtāk, dārgāk, investori pie tevis nenāks un pat var iet prom, ja pēkšņi valstī kādas problēmas parādās," uzsvēra Vestmanis.
