4. studija

4. studija

4. studija

Pasažiere apgalvo - autobusā no Valmieras uz Rīgu pusotru stundu jāsalst!

Kā rīkoties, ja darba devējs paziņo, ka ārkārtējo apstākļu dēļ jūs atlaidīs?

Kas jāzina darbiniekiem par savām tiesībām Covid-19 krīzes skartajos uzņēmumos

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Darbs faktiski apstājies starptautisko pasažieru pārvadājumu un tūrisma jomā, kā arī virknē nozaru, kuru darbība saistīta ar dažādu pakalpojumu sniegšanu. Daudzu uzņēmumu vadība jau īsi pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas sāka masveidā atlaist darbiniekus, kuri, nezinot savas tiesības vai nu uz atlaišanas pabalstiem vai citām sociālajām garantijām, līdz ar to zaudēja jebkādus iztikas avotus. Darba ņēmējiem šajā situācijā ir  svarīgi zināt savas tiesības, gan izstudējot Darba likumu, gan arī nepieciešamības gadījumā vēršoties pēc palīdzības pie nozares ekspertiem.

Šaubu gadījumā par to, vai parakstīt piedāvātajos dokumentos nav nekādu zemūdens akmeņu, darbinieki pēc padoma var vērsties Valsts darba inspekcijā, kas ir darba tiesisko attiecību korektumu Latvijā uzraugošā un kontrolējošā iestāde.

“Ja nav pārliecināti, ka tajā dokumentā viss ir likumīgi, tad ieteiktu zvanīt uz konsultatīvo tālruni,  [...] lai konsultētos par konkrēto dokumentu un tā atbilstību tiesību normām un lai arī saprastu, vai netiek zaudētas kaut kādas sociālās garantijas. [...] Prakse rāda, ka bieži vien [...] tiek piedāvāta pušu vienošanās pārtraukt darba tiesiskās attiecības, un līdz ar to šajā gadījumā darbiniekiem ir jāapzinās, ka, ja viņi šādu pušu vienošanos bez ierunām paraksta, viņiem atlaišanas pabalsts nepienākas. Savukārt, ja darba devējs pēc darba devēja iniciatīvas uzteiktu darbu darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, tad darbiniekam pienāktos arī šis atlaišanas pabalsts atkarībā no darba stāža attiecīgajā uzņēmumā,” skaidroja Valsts darba inspekcijas Konsultatīvā centra vadītāja Dace Stivriņa.

Valsts darba inspekcijas konsultatīvie tālruņi:

67186522; 67186523; 60003562; 24777997 (''Bite'' klientiem)

Anonīmais uzticības tālrunis: 67312176

Dažādi kompensējošie mehānismi, protams, iespējami arī darba tiesisko attiecību pārtraukšanas gadījumā uz pušu vienošanās pamata, taču šo nosacījumu iekļaušanu dokumentā vajag censties panākt pirms tā parakstīšanas. Jo pēc tam jau var būt par vēlu ko mainīt.

 “Ja ir aizdomas darbiniekam [...] par prettiesiskām darbībām, ir jākonsultējas juridiski, un nevajadzētu parakstīt jelkādus dokumentus tā saucamā spiediena rezultātā. Jo tas, ka ir uzlikts paraksts, [...] tas nozīmē, ka šis dokuments ir saistošs. [...] Mēs esam arī saņēmuši vēstules no iedzīvotājiem – jā, mūs piespieda, tas ir fiktīvi. Neviena valsts iestāde nevar atzīt šādu dokumentu par fiktīvu vai nefiktīvu – vienīgais, ko var darīt, var vērsties tiesā un tad tiesas ceļā pierādīt, ka šis dokuments ir uzskatāms vai nav uzskatāms par fiktīvu,” skaidroja Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.

Virkne uzņēmumu saviem darbiniekiem ārkārtas situācijas apstākļos var nodrošināt attālināta darba iespējas, un viņi var strādāt no mājām. Taču ir nozares, kur attālināti strādāt fiziski nav iespējams, un šādā gadījumā darbiniekiem, kuri vēlas pašizolēties, ir iespēja doties īsākā vai garākā atvaļinājumā.

“Ja darbiniekam ir uzkrātas apmaksājamās atvaļinājuma dienas, darba devējs var sūtīt viņu apmaksātā atvaļinājumā. Savukārt jautājums par tā saukto bezalgas atvaļinājumu – darba likums paredz, ka var būt šāda forma, [...] bet to var lūgt tikai darba ņēmējs – lūdzu, piešķiriet man šādu atvaļinājumu. Darba devējs nevar piespiest darbinieku aiziet bezalgas atvaļinājumā. [...] Būtībā, uzliekot parakstu, cilvēks rēķinās, ka viņš nonāk situācijā, ka uz to bezalgas atvaļinājumā – nu, kāda būs viņa izdzīvošana –; to var atļauties tikai tie, kuriem ir uzkrājumi.

Un iešana bezalgas atvaļinājumā ir darbiniekam visnelabvēlīgākā forma,” skaidroja Siliņa.

Visnelabvēlīgākā forma pašam uzņēmumam ir situācija, ja tas dažādu apstākļu ietekmē bankrotē, taču darbiniekiem būtu jāielāgo, ka viņiem šajā gadījumā ir tiesības saņemt atlaišanas pabalstu.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības jurists, darba likumdošanas eksperts Kaspars Rācenājs skaidroja, ka šādā situācijā darba devējam ir vairāki risinājumi. Pirmais risinājums – ja viņš saprot, ka uzņēmums iet uz bankrotu un vairāk tur neko darīt nevar, darba devējam ir tiesības likvidēties vai arī iet uz maksātnespēju. Šajos gadījumos, ja viņš likvidējas, tad darbiniekam iedod uzteikumu un atlaišanas dienā jāizmaksā atlaišanas pabalsts un visas atvaļinājuma naudas.

Savukārt, ja uzņēmums var turpināt savu darbību ierobežotā apjomā, darba devējam ir tiesības veikt darbinieku skaita samazināšanu. Taču šajā gadījumā viņam jāņem vērā arī arodbiedrības viedoklis, ja vien darbinieks ir tās biedrs.

“Ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vismaz sešus mēnešus, darba devējam ir jāsaņem arodbiedrības piekrišana. Arodbiedrība izvērtē, vai darba devēja uzteikums ir pamatots, arodbiedrība var nedot piekrišanu un teikt – ir citi ceļi, kā šo jautājumu atrisināt. [...] Šajā gadījumā darba devējam ir iespēja darbinieku atbrīvot, tikai ceļot prasību tiesā,” skaidroja Rācenājs.

Un vēl darbiniekiem būtu jāzina, ka viņiem ir tiesības uz sava atalgojuma saņemšanu arī piespiedu dīkstāves apstākļos.

“Ārējo apstākļu ietekmē izveidojusies situācija ir tāda, kāda viņa ir; ja darba devējs nevar nodrošināt ar darbu, to juridiski sauc par dīkstāvi. Šajā situācijā likums paredz, ka darba devējam ir darbiniekam jāmaksā.

Ja darbiniekam ir laika alga, tad jāsaglabā darba samaksa, ja ir akordalga, tad vidējā izpeļņa. Tātad pēc būtības darbinieka iepriekšējie ienākumi nevar samazināties,” stāstīja Rācenājs.

Nodarbinātības valsts aģentūra norāda, ka Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtas situācijas ietekmi uz bezdarba līmenī Latvijā varēs redzēt aprīļa vidū, kad vairāki uzņēmumi atlaidīs darbiniekus saskaņā ar kolektīvās atlaišanas regulējumu, taču darba tirgus mainās, un vairākām nozarēm tagad tieši trūkst darbinieku. Vakanču skaits Latvijas darba tirgū sācis samazināties, taču ir vērojamas arī citas tendences – parādās jaunas nozares, kurām vajag darbiniekus, piemēram, pārtikas rūpniecība un zivju pārstrāde.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti