''Latvijas valsts meži'' (LVM) pārvalda un apsaimnieko apmēram piekto daļu no Latvijas zemes. Lielu daļu pārvaldītā veido meži, un tajos pārsvarā aug skuju koki, priedes un egles, kuras LVM pārvaldītajā teritorijā drīkst cirst.
Izņēmums ir vien aizsargājamas platības un uzņēmuma pārvaldītie dabas parki. Norādes, ka izraudzītā eglīte atrodas mežā, kur to drīkst cirst, var atrast mežmalās, kā arī LVM izveidotajā lietotnē.
LVM Vidusdaugavas reģiona mežkopis Strautiņš atgādināja, ka eglītes drīkst cirst tikai lielajā mežā.
Jaunaudzēm savukārt jāmet līkums – pat ja tās ir lapu koku jaunaudzes, kurās izaugusi kāda eglīte.
Eglītes drīkst cirst gan dziļi lielajā mežā, gan ceļmalās, grāvmalās un pie elektrolīnijām.
Taču nav arī gluži tā, ka lielajā mežā drīkst izvēlēties un cirst jebkuru koku. Piemēram, cirst nedrīkst koku, kas augstāks par 3 metriem. Uzmanību jāpievērš arī tam, cik resns ir tā stumbrs.
“Ja [eglītes] celms ir 10 centimetru augstumā nozāģēts, tad tā diametrs nedrīkst būt lielāks par 12 centimetriem. Pie tik resniem kokiem mēs neķeramies klāt,” pamācīja eksperts.
Ideāla vieta kuplas egles meklējumiem esot grāvmalas.
“Grāvju trase – te ir tāda potenciāli laba vieta, te ir nosacīti diezgan daudz gaismas eglītei. Te viņa varētu smuka izaugt,” vērtēja LVM pārstāvis.
Lai eglīte labāk saglabātos, eksperts to meklēt ieteica doties pēc iespējas tuvāk svētku dienai. Tāpat labāk būtu nevis cirst, bet zāģēt, jo tā esot vieglāk. Jāzāģē iespējami tuvu zemei.
Kad eglīte jau pārvesta mājās, eksperts ieteica to uzreiz siltā dzīvoklī nenest: “Aiznesot to mājās, nevajadzētu uzreiz 25 grādos likt. Ja ir tāda iespēja, atstājam koridorā vai tur, kur ir nedaudz vēsāks, lai egle lēnām atkūst.”
Istabā egli var likt spainī, kurā ir ūdens vai iebērtas mitras smiltis.
“Tā viņa arī labāk turēsies, un attiecīgi arī balsts būs apakšā,” piebilda Strautiņš.
