Nama iedzīvotāja Mārīte stāstīja, ka viņas dzīvoklītis atrodas Kurzemes prospektā, kur par atkritumu izvešanu jāmaksā seši eiro ar centiem, citreiz līdz septiņiem eiro vienam cilvēkam.
“Bet turpat divu kilometru attālumā Zolitūdē, kur man dzīvo pazīstami cilvēki, viens cilvēks par to pašu atkritumu izvešanu maksā tikai divus eiro ar centiem. Kā tas var būt, ja turpat, gandrīz blakus man ir jāmaksā gandrīz trīs reizes vairāk par atkritumiem nekā Zolitūdē?” neizpratni pauda Mārīte.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvis Krists Leiškalns skaidroja, ka Rīgā kopumā ir četri dažādi tarifi, bet šie tarifi vairumā gadījumu ir ļoti līdzīgi.
Un atšķirību veido nevis tarifs, bet patēriņš, “cik daudz atkritumus saražo konkrētā māja, jo šī maksa par atkritumiem tiek rēķināta atbilstoši tam atkritumu daudzumam, kas ir izvests no mājas konteineriem”, skaidroja Leiškalns.
Šķiet gan neticami, ka vienas mājas iedzīvotāji katru mēnesi rada trīs reizes vairāk atkritumu nekā citu kaimiņu māju iedzīvotāji.
Namu apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Ervīns Straupe atzīst, ka diemžēl mājas, kas atrodas tuvu automaģistrālēm, tuvu mazdārziņiem un tādām vietām faktiski ir cietēju lomā, jo viņu konteineri tiek piekrauti regulāri, un tie ir jāizved biežāk tāpēc, ka to diemžēl piekrāmē nevis konkrētās mājas iedzīvotāji, bet to izdara kādi kaimiņi vai garāmbraucēji.
Straupe norādīja, ka ir vēl viena lieta, kurai būtu jāseko līdzi ar apsaimniekotāju – vai šo mājas konteineru izvešanas biežums, kas regulē cenu, nav par biežu un vai šie konteineri netiek izvesti pustukši vai nepilni.
Savukārt Leiškalns arī skaidroja, ka atšķirība var veidoties saistībā ar lielgabarīta atkritumiem. “Mēdz būt situācija, kad no dzīvokļiem tiek izvesti arī lielgabarīta atkritumi, kas ir citā kategorijā nekā ierastie atkritumi, bet kopumā tas nāk atkritumu rēķinā,” skaidroja Leiškalns.
Svarīgi gan no vides, gan ekonomiskā aspekta ir arī pēc iespējas vairāk atkritumus šķirot, jo par nošķiroto apjomu nav jāmaksā.
Diemžēl visbiežāk būtiska starpība par atkritumu izvešanas maksu veidojas tādēļ, ka iedzīvotāji ir iecienījuši mest savus atkritumus citai mājai paredzētajos konteineros.
“Viena no lietām ir – vai nu slēdzam konteineru, vai konteineru laukumu, jo tā ir lieta, kādā veidā mazināt pašas mājas atkritumu daudzumu, nepieļaujot, ka šos konteinerus izmanto citu māju iedzīvotāji,” sacīja Leiškalns.
Tiesa, lai konteineri būtu slēdzami vai tiktu ierīkots slēgts konteineru laukums, par to ir jāvienojas mājas iedzīvotāju vairākumam, kas diemžēl nereti ir nepārvarams šķērslis.
