Raidījumā vērsās skatītāja Linda, kuru skārušas veselības problēmas, tāpēc daudz laika nākas pavadīt dažādos medicīnas centros. Viņai radies jautājums: "Pārbaudes jāveic dažādās medicīnas iestādēs. Tajā brīdī sakrita, ka man bija jāgatavojas operācijai un vienlaicīgi bija arī tās trīs diska trūces. Nevarēju nostāvēt pie reģistratūras, lai gan tur tā stāvēšana ir ļoti mazu laiku. Bet tajā brīdī es nevarēju, jo es balstījos uz elkoņiem, kruķu nebija. Tajā brīdī likās – kāpēc es nevaru apsēsties? Un tur nebija tādas iespējas."
Kā salīdzinājumu Linda minēja iespēju apsēsties, formējot dokumentus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, Valsts ieņēmumu dienestā un citās iestādēs. Turklāt medicīnas centros nodrošināt iespēju apsēsties būtu tikai pašsaprotami, jo turp pacienti dodas tieši veselības likstu dēļ.
Viņa uzskaitīja, ka no viņas apmeklētajām iestādēm apsēsties nebija iespējams ne ARS, ne MFD, savukārt sēdēšana bija iespējama "Gulbja laboratorijā" un "Aiwa" klīnikā.
Raidījuma "4.studija" uzrunātā eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas katedras asociētā profesore Signe Tomsone atzina, ka
veselības problēmas, kuru dēļ cilvēkam ir grūti nostāvēt kājās pat pavisam īsu laiku, nav nekāds retums un ikdienā ļoti bieži sastopamas.
"Izplatītas ir muskuļu skeleta saslimšanas, kas lielā mērā var saistīties ar sāpēm dažādos ķermeņa reģionos. Arī ar muskuļu vājumu vai nedrošību, pārvietojoties. Īstenībā tādi kustību ierobežojumu traucējumi ir gana bieži sastopami. Tāpat to mēs varam saistīt ar vispārēju stāvokli. Izturība pret slodzi. Es teiktu – tā ir diezgan sastopama lieta," viņa pauda.
"4. studija" vērsās vairākos medicīnas centros, secinot, ka ar sēdēšanas iespējām nav pārāk spoži arī, pacientiem gaidot, kad reģistratūrā pienāks viņu apkalpošanas kārtas numurs.
Vairākās medicīnas iestādēs atbildi uz jautājumu, kā tiek risināta problēma, ja pacients nevar nostāvēt pie augstās letes, nesniedza. Tikmēr "Veselības centrs 4" rakstiskā atbildē norādīja: "Salīdzinājumā ar konsultāciju pakalpojumiem bankās vai citās iestādēs, pacienta uzturēšanās pie reģistratūras letes ir īsākais veselības iestādes apmeklējuma posms. Tāpēc reģistratūras tiek veidotas atbilstoši pacientu plūsmai un telpu kapacitātei. Nodrošinot iespēju apmeklētājiem maksimāli ērti sagaidīt savu kārtu pie reģistratora."
Ja pacientam tik tiešām ir grūtības nostāvēt pie augstās reģistratūras letes, tad "Veselības centra 4" iestādēs pacientam dokumenti tiekot pienesti klāt un formalitātes nokārtotas uzgaidāmajā zonā.
Savukārt "Veselības centru apvienības" (VCA) atsevišķās poliklīnikās noformēt vizīti pie ārsta var, apsēžoties pie reģistratūras lodziņa. Tiesa, iespēju pacientam justies kā kārtojot dokumentus bankā, poliklīnikas var vien tad, ja to atļauj telpas un pacientu plūsma konkrētajā medicīnas iestādē.
"Ir jāņem vērā, ka šīs veselības vajadzības ir atšķirīgas un iespēju robežās katrā veselības centrā kolēģi raugās tā, lai pacientu plūsma būtu pēc iespējas organizēta, lai cilvēks pēc iespējas ātrāk varētu saņemt savu veselības pakalpojumu. Ja tas nepieciešams, arī apsēsties. Šī iespēja faktiski visās VCA tiek piedāvāta," sacīja "VCA poliklīnikas" komunikācijas vadītāja Līga Ribkina.
Normatīva regulējuma, kā jābūt iekārtotai poliklīnikas reģistratūrai, nav.
RSU profesore Signe Tomsone pieļāva, ka šim jautājumam nav pievērsta gana liela uzmanība un turpmāk par to būtu jādomā.
"Tas ir interesants jautājums. Jo es jau minēju, ka pie mums Rehabilitācijas fakultātē studiju procesā runājam par vides pieejamību. Bet vides pieejamība vairāk ietver sevī šīs fiziskās vides īpatnības. Dažādas barjeras, šķēršļus. Šeit vairāk ir runa par labiekārtojumu. Elementi, kas cilvēkam ļauj izvēlēties apsēsties, komfortablu pozu ieņemt," viņa sacīja.
