Šā gada piecos mēnešos no Latvijas četru lielāko banku klientiem izkrāpti četri miljoni eiro. Krāpnieki telefoniski mēdz uzdoties gan par banku darbiniekiem, pieprasot piekļuvi internetbankai vai PIN kodus, gan piedāvājot neticamas investīciju iespējas ar lielu garantētu peļņu, gan izveidojot viltus internetbankas, tādā veidā iegūstot informāciju par klientu parolēm, kodiem un karšu datiem.
Bankas "Citadele" Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības daļas vadītājs Roberts Birzgalis norādīja: "Ja jūs saņemat kādu ziņojumu no bankas, kur tiek lūgts ievadīt lietotājvārdu un paroli, piemēram, ir kāda ziņa, ka ir jāapstādina maksājums, – neklikšķināt uz saitēm, kas atrodas e-pastā vai saņemtajā īsziņā. Labā prakse ir aiztaisīt ciet e-pastu. Atveram vaļā interneta pārlūkprogrammu un ar roku ierakstām internetbankas mājaslapas adresi, ielogojamies iekšā un apskatāmies, vai tiešām ir kāda problēma vai tomēr krāpšanas gadījums."
Piemēram, "Luminor" banka ir nobloķējusi jau gandrīz 40 interneta lapas, kuras krāpnieki izveidojuši tieši tādā pašā izskatā kā internetbanka. "Luminor" bankas krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits norādīja: "Lapas bija nokopētas vizuāli, nevis funkcionāli. Mūsu mājaslapā pieejamas dažādas opcijas, piemēram, var samainīt valodu, var apskatīties lietošanas noteikumus. Krāpnieku lapā nekas no šī nebija pieejams. Visas pogas nestrādāja. Bija iespēja tikai ievadīt savus personīgos datus un apstiprināt maksājumu."
Krāpšanas gadījumā pēc iespējas ātrāk jāvēršas ar šo informāciju pie bankas un policijā.
Šajā brīdī ik minūtei var būt nozīme, proti, ja krāpnieki vēl nav paspējuši naudu, piemēram, izņemt bankomātā vai aizskaitīt kaut kur tālāk, tad līdzekļus ir iespējams atgūt.
"Banka var veikt darbības, lai jūsu naudas līdzekļi neaizplūstu nekur tālāk. Ja gadījumā naudas līdzekļi jau ir aizplūduši, tad banka var veikt ātras un aktīvas darbības, lai šos naudas līdzekļus pēc iespējas atgūtu," sacīja Šmits.
Banku pārstāvji aicināja internetbankas adresi vienmēr ierakstīt manuāli interneta pārlūkprogrammā, nevis meklēt "Google" meklētājā. "Pastāv augsta iespēja, ka krāpnieki var izvietot savas viltotās lapas šajā meklēšanas ierīcē. Viņas izlec kā pirmā, otrā, dažkārt arī pirmās trīs. Iespēja noklikšķināt ir paliela," sacīja Šmits.
Lai piekļūtu iedzīvotāju bankas vai kredītkaršu datiem, krāpnieki mēdz izmantot arī citus uzņēmumus. Piemēram, "Latvijas pasts" regulāri saskaras ar it kā uzņēmuma vārdā izsūtītiem e-pastiem vai īsziņām, aicinot veikt maksājumus par sūtījumu atmuitošanu vai par kaut ko citu.
"Principā visās šajās krāpniecības ziņās var redzēt, ka tas nav veids, kādā pareizā valodā komunicēt ar klientu. Ir izmantotas automātiskās tulkošanas funkcijas, vienmēr būs interpunkcijas kļūdas, valodas kļūdas," sacīja "Latvijas pasta" pārstāve Gundega Vārpa.
Lai nekļūtu par krāpnieku upuriem, "CERT.lv" aicina iedzīvotājus savos datoros un telefonos uzstādīt bezmaksas DNS ugunsmūri.
"Ja jūs izmantojat mūsu pakalpojumu "DNS mūris", tad jūs pie šiem vīrusiem varat nemaz netikt, jo viņi tiek bloķēti, jau pirms nonāk jūsu datorā," sacīja "CERT" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis.
DNS ugunsmūris gana efektīvi lietotāju pasargā no tādiem kiberapdraudējumiem kā viltus banku lapām, krāpnieciskām tirdzniecības platformām un vīrusus izplatošām interneta vietnēm.
