LTV raidījuma ''4. studija'' skatītāja Ināra pauda izbrīnu par to, ka no decembra ir jāmaksā par neizmantotiem atkritumu izvedēju pakalpojumiem. Par atkritumu izvešanu tiek iekasēta samaksa arī tad, ja dzīvoklī neviens nav deklarēts.
“Kad aprēķina nekustamā īpašuma nodokli, tad nav deklarēts neviens, kad sastāda rēķinu par komunālajiem pakalpojumiem, tad tur tomēr ir vismaz viens!” norādīja Ināra.
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders skaidroja, ka par atkritumu izvešanu ir jāmaksā vismaz par vienu personu, “tādēļ, ka šis pakalpojums tiek nodrošināts nevis vienam dzīvoklim, bet visai mājai kopumā, un līdz ar to var būt situācija, ka dzīvoklī nav deklarētas personas, bet tajā dzīvo faktiski, piemēram, tas ir izīrēts un īpašnieks vienkārši šo ziņu nedod”.
Šādi Ministru kabineta grozījumi ir stājušies spēkā pagājušā gada decembrī, tātad - ja jums pieder vairāki īpašumi, maksa par atkritumu izvešanu būs jāmaksā par katru adresi.
Vairākkārt ir pieņemti grozījumi par to, kā aprēķināt maksu par atkritumu apsaimniekošanu. Un tagad vienam cilvēkam būtu jāmaksā kā par vairākiem, ja viņam ir vairāki īpašumi.
“Dotajā brīdī tas ir vislabākais risinājums, kāds patlaban ir iespējams,” sprieda Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes loceklis Ervīns Straupe.
Taču, ja tiešām var pierādīt, ka īpašums nav izīrēts un tajā neviens nedzīvo, ir veids, kā par nesaņemto pakalpojumu var nemaksāt.
“Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt jebkurā gadījumā citu lēmumu par citu sadales kārtību. Tā ka, ja pārējos dzīvokļu īpašniekus var pārliecināt, ka neviens tur nedzīvo, tad lēmums tāds var būt, jā,” skaidroja Auders.
Protams, ir arī tādi gadījumi, kad dzīvoklī ir deklarēts viens cilvēks, kaut patiesībā tur dzīvo kupla ģimene, vai arī - šis īpašums ir izīrēts vairākiem studentiem, bet par atkritumu izvešanu aprēķinātā maksa ir tikai par vienu cilvēku, tātad - kaimiņiem rēķins ir lielāks, jo atkritumu vairāk, taču šādas situācijas pilnībā izskaust patlaban ir teju neiespējami.
Jau fakts, ka neilgā laika periodā normatīvais regulējums ir mainīts vairākkārt, parāda, ka ideālās receptes, kā aprēķināt šī pakalpojuma maksu, nav.
