Sadaļas Sadaļas

Kā labāk dzīvot

Dārza darbi vasaras otrajā pusē, rūpējoties par ražu un arī domājot par ziemu

Kā labāk dzīvot

Konservēt var teju vai visu!

Pirkt un tērēt vai ietaupīt un krāt?

Kāpēc būtiski sākt veidot uzkrājumus nākotnei jaunībā? Skaidro finanšu eksperti

"Uzkrājumus nākotnei būtiski sākt veidot jaunībā, taču šobrīd vislabākie krājēji ir mūsu varonīgie pensionāri, neskatoties uz to, ka viņu pensija šobrīd ir Eiropā viena no zemākajām," raidījumā "Kā labāk dzīvot" uzsvēra bankas "Citadele" meitas sabiedrības "CBL Atklātais pensiju fonds" un "AAS CBL Life" valdes priekšsēdētāja Anna Fišere-Kaļķe un finanšu nozares speciālists Toms Kreicbergs.

Baltijas iedzīvotāju pirkšanas un iepirkšanās paradumi atšķiras ar savām iepirkšanās spējām un jaudu, tas vērojams arī Latvijā. "Jo kļūstam vecāki, jo kļūstam apdomīgāki par saviem pirkumiem un sākam izvērtēt pirkumus," norādīja Anna Fišere-Kaļķe.

"Mēģinājums apmierināt savas psiholoģiskās vajadzības, lai saņemtu gandarījumu par to, ka ir jādzīvo trūcīgāka dzīve, varētu būt cieši saistīts ar to, kāda ir vidējā alga valstī un kāds ir cilvēka nodrošinājums. Iepriekšējās paaudzes spēja uzkrāt varētu būt saistīta ar apdomīgumu,” pauda Fišere-Kaļķe. 

"Iespējams, šeit arī ir faktors, ka gribam sevi apbalvot un nedaudz apmānīt, ka gribam dzīvot labāk," skaidroja Fišere-Kaļķe un piebilda, ka ietekmi atstāj arī vēsturiskie faktori, jo vidējās algas starpība starp trīs Baltijas valstīm ir, bet ne tik liela. 

Tomēr jāņem vērā mūsu vecāku un vecvecāku iespējas, jo viņi pelnīja daudz mazāk. "Un šobrīd vislabākie krājēji ir tieši tie cilvēki, kuriem ir pavisam nelieli uzkrājumi, " pauda Fišere-Kaļķe. "Turklāt mūsu varonīgie pensionāri uzkrāj katru mēnesi, neskatoties uz to, ka viņu pensija šobrīd ir Eiropā viena no zemākajām." 

Ātrajiem kredītiem ir tālejošas sekas

Cilvēku finansiālais stāvoklis aizvien pasliktinās. Finanšu nozares speciālists Toms Kreicbergs to saista ar attieksmi pret Covid-19, stāstot, ka "viens ir pandēmijas efekts – kā tieši tas strādājis, otrs – vispārīgs jautājums – tas, ka mēs aktīvi izmantojam ātros kredītus –  ir problēma ar vai bez pandēmijas".

Galvenais pamudinošais faktors – cilvēks izvēlas ņemt ātro kredītu, nepadomājot par nākotni. Kreicbergs to, kāpēc daudzos gadījumos cilvēki tajos neieslīgst, skaidroja šādi: 

"Arvien vairāk ir cilvēku, kuri veido uzkrājumus. Tur ļoti svarīga psiholoģija, kas cilvēkiem palīdz atturēties no ātrajiem kredītiem. Cilvēki sāk apzināties ciklu, kurā tas var ievilkt." 

"Galvenās rekomendācijas "drošības spilvenam" – nepieciešami vismaz trīs vai pat seši uzkrājumi, algu apmēru noliekot maliņā," piebilda Fišere-Kaļķe. Drošības spilvens nepieciešams katram, kurš sāk pelnīt naudu. 

Jauniešus nemotivē pensija 

Jaunieši mazāk krāj, un viņus nemotivē pensija. 

"Jauniem cilvēkiem ir grūti atteikties, pateikt, ka neko nevajag un jāsamazina savi izdevumi," skaidroja Kreicbergs. Viņš piebilda, ka vieglāk ir censties ambiciozi celt ienākumus, attīstot sevi, meklējot labāk apmaksātu darbu. Tajā brīdī, kad ienākumi ceļas, necelt uzreiz tēriņus, bet novirzīt daļu uzkrājumiem.

"Cilvēkus motivē doma, ka, piemēram, viņi nopirks savu māju vai dzīvokli vai uzsāks savu biznesu, vai vienkārši iegūs lielāku brīvību," norādīja Kreicbergs.

Viņš piebilda, ka šāds motivators varētu uzrunāt vairāk jaunu cilvēku par to aizdomāties. 

Domājot par to, kā gados jaunākiem cilvēkiem palīdzēt iekrāt, Kreicbergs ieteica nesēdēt uz sausiņiem un negriezt kuponus, lai dabūtu atlaides, bet tā vietā domāt, kā jaunietis var celt savu vērtību darba tirgū, piemēram, kā var pelnīt vairāk, apņemoties, ka tad, kad ienākumi celsies, vismaz puse tiks novirzīta uzkrājumiem. Fišere-Kaļķe piebilda, ka jaunieši nedomā ilgtermiņā, bet īstermiņā.

"Šobrīd viņi izmanto ātrās peļņas iespējas, protams, tur ir iespējami daudz lielāki zaudējumi, bet viņi to uztver kā spēli – jā, es varu vinnēt, jā, es varu izdarīt. Viņi pieķeras pie tā informatīvā lieluma, kas globāli pārsniedz peļņas iespējas, un nesadala savus līdzekļus," stāstīja Fišere-Kaļķe. 

Uzkrājumu veidošanas paradumi mainās

Ir novērojumi, ka pandēmijas laikā cilvēki ir sākuši izrādīt lielāku interesi par uzkrājumu veidošanu, tādā veidā pasargājot savas ģimenes no nelabvēlīgām situācijām, apdrošinot, veidojot līgumus un regulārus uzkrājumus ilgtermiņā.  

"Cilvēki sāk aizdomāties par savu rītdienu un sāk apdrošināt savu dzīvību," stāstīja Fišere-Kaļķe.

Ietekme ir arī uz inflāciju, kas diezgan straujiem soļiem ir augusi – gada laikā uzkrājumu pieaugums Latvijā ir audzis par 14%, kas nozīmē, ka ir samazinājusies arī naudas vērtība.

"Vidējam cilvēkam veidot būtiskus uzkrājumus un domāt par ieguldīšanu ir diezgan grūti," skaidroja Kreicbergs.

Kreicbergs uzsvēra, ka lielākajai sabiedrības daļai veidojas uzkrājumi, līdz ar to veidojas arī interese par ieguldīšanu un uzkrāšanu. 

Kā veidot drošības spilvenu? Eksperti ieteica uzkrāt līdzekļus un ģimenē veidot drošības spilvenu, atliekot vismaz 20% no iekrājumiem saviem ilgtermiņa un īstermiņa mērķiem, piemēram, pensijai vai neparedzētiem izdevumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt