“Vienmēr, pirms kaut kur ieguldi naudu, pārliecinies, vai tu saproti, no kurienes tā peļņa nāks, no kurienes tu pelnīsi,” uzsvēra Vestmanis.
''Ja ieguldīt vēlies akcijās, nekustamajā īpašumā vai kādā spekulatīvā instrumentā, piemēram, zeltā, tad peļņas shēma ir diezgan vienkārša – ja vērtība aug, tu pelni, ja krīt, tad tu zaudē. Savukārt ja tev tiek piedāvāts ieguldīt sarežģītākā shēmā, kur īsti nav skaidrs, kā tieši peļņa rodas, jākļūst skeptiskam,'' norādīja Vestmanis:
“Ja tev piedāvā ieguldīt kaut kādā vietā, kur tev jāpiesaista citi klienti, lai pelnītu, un – jo vairāk piesaistīsi, jo vairāk pelnīsi vai tevi baigi steidzina, – tās jau arī var būt aizdomas par piramīdu shēmām.”
Viņš norādīja, ka saprātīgie ieguldījumi, piemēram, akcijas, obligācijas, nekustamie īpašumi, pēc būtības nekur nepazudīs, tāpēc liela steidzināšana veikt ieguldījumu vienmēr jāuztver kā iemesls skepsei.
Nākošais praktiskais solis, ko ieteica finanšu analītiķis, ir pārliecināties, vai pakalpojumu sniedzējam vai uzņēmumam, kam tu dod naudu, ir licence. “Ja tu ieguldi vienkārši jaunā projektā, jaunā uzņēmumā, tiem, protams, licenci nevajag, bet licenci vajag tiem, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus,” skaidroja Vestmanis.
“Latvijā pārbaudīt, vai pakalpojumu sniedzējam ir licence, ir ļoti viegli. Mums visus finanšu uzņēmumus uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija, un tu vari aiziet uz fktk.lv mājaslapu, un tur ir sadaļa tirgus dalībnieki un meklētājs,” viņš ieteica.
Vestmanis piebilda, ka, ja runa iet par jauniem uzņēmumiem, kas darbojas pilnīgi jaunā nozarē, var gadīties, ka licences nemaz vēl netiek izsniegtas, jo vēl nav skaidrs, kā to uzraudzīt un regulēt. Vienlaikus, ja nozare ir jauna, tas nozīmē, ka tā netiek uzraudzīta, līdz ar to pastāv lielāki riski.
Vieglākais un vienkāršākais, ko nepieciešams izdarīt pirms ieguldījuma veikšanas, bet ko cilvēki bieži aizmirst, ir sameklēt uzņēmumu, tā vadību interneta meklētāja rīkos, piemēram, gūglē.
“Meklē atpazīstamus ziņu portālus, nevis kaut kādas nezināmas lapas vai blogus, jo, ja kāds cenšas tevi apkrāpt, tad ļoti liela iespēja, ka viņš pacentīsies uztaisīt skaistas viltus lapas,” ieteica Vestmanis.
Vēl viens veids, kā jau laicīgi saprast, ka ieguldījums var nebūt drošs, ir izsvērt peļņu, kādu tev piedāvā. “Finansēs ir tāds teiciens: ja tu uzņemies augstu risku, ne vienmēr tu labi pelnīsi, bet, ja gribi labi pelnīt, vienmēr jāuzņemas augsts risks,” stāstīja Vestmanis.
Viņš norādīja, ka ir vērts apzināties – ļoti droši finanšu instrumenti nekad nepelnīs vairāk par dažiem procentiem gadā. Visi ieguldījumi, kas sola peļņu virs 10% gadā, ir saistīti ar diezgan lielu risku, kas ir jāapzinās.
“Ja kāds saka, ka būs peļņa virs 10% gadā, bet riska vispār neesot, viss ir super droši, tad ir divi gadījumi – vai nu tu runā ar kādu, kurš visdrīzāk īsti līdz galam nesaprot, ko viņš runā, vai arī ir potenciāli krāpnieks,” Vestmanis skaidroja.
