“Visvairāk siltumu zaudējam caur logiem un durvīm. Ir būtiski ziemā vēdināšanu veikt pamatīgi, bet īsu laiku atverot logus, nevis turēt logus ilgstoši ziemas vēdināšanas režīmā,” paskaidroja Kurevska.
Uzmanība jāpievērš arī logu blīvju kvalitātei: “To var izdarīt pavisam vienkārši. Ieliekot papīra lapiņu starp logu un loga rāmi, ja to var viegli izvilkt, tad tikpat viegli no telpas izplūst siltums un aukstums telpā ieplūst.”
Blīvgumijas var nomainīt paša spēkiem. Vēl viena iespēja ir logu malas aizlīmēt ar līmlenti.
Būtiska loma var būt arī aizkariem. “Mājās, kurās ir biezi aizkari, ir vērts pievērst uzmanību tam, lai dienas laikā aizkari būtu vaļā un saule varētu sildīt telpu, savukārt naktī aizkari būtu aizvērti, tādējādi veidojot papildu izolācijas slāni,” paskaidroja Kurevska.
Veicot visus šos pasākumus, ir iespējams ietaupīt līdz pat četriem procentiem siltuma patēriņa. Ja apkures sistēma to ļauj, ir vērts pievērst uzmanību istabas temperatūrai. Naktī un brīžos, kad neviens mājoklī neuzturas, to var par vairākiem grādiem samazināt.
Katrs samazinātais grāds ļauj ietaupīt apmēram 5 %, norādīja Rīgas Tehniskās universitātes zinātniece Ruta Vanaga:
“Ja šķiet, ka ir par karstu, tad nevis vajag atvērt logu un izvēdināt visu saražoto siltumu ārā, bet, ja ir tāda iespēja, nogriezt termoregulatoru zemāk.”
Uzmanība jāpievērš arī karstā ūdens patēriņam – tālab izdevīgāk iet dušā, nevis vannā. Patēriņu var samazināt arī efektīvi ūdens maisītāji dušā.
Tāpat ir vērts šad un tad savus radiatorus iztīrīt no putekļiem. Nav prātīgi radiatoru priekšā novietot mēbeles vai biezus aizkarus, jo arī tas var diezgan manāmi ietekmēt temperatūru istabā.
“Vēl viens jautājums ir koplietošanas telpas. Es varbūt savā dzīvoklī esmu visu izdarījusi, bet kāpņutelpā logs stāv vaļā vai varbūt pagrabā nav nosiltinātas caurules un tādējādi mēs sildām pagrabu un zaudējam enerģiju,” norādīja Vanaga.
Par cauruļu siltināšanu un regulāru apkures sistēmas apkopi un tīrīšanu, kas arī var iespaidot enerģijas patēriņu, dzīvokļu īpašniekiem jārunā ar savas mājas apsaimniekotāju. Vasarā nopietni jādomā par mājas siltināšanu, jo tas var samazināt apkures siltumenerģijas patēriņu par 40–60%.
