Revidents

«Revidents». Kā izdzīvot tumsā?

Revidents

Revidents. Kā izdzīvot tumsā?

Revidents. Kā atmuitot sūtījumus

Kādēļ pastā reizēm pieprasa atmuitot dāvanas un pat pastkartes

Lai izvairītos no situācijām, kad saņēmējam pastā nākas atmuitot dāvanas vai pat pastkartītes, nosūtītājam un pasta operatoram svarīgi pirms nosūtīšanas aizpildīt precīzu informāciju par sūtījumu, Latvijas Televīzijas raidījumam “Revidents” skaidroja “Latvijas pasta” Muitas pakalpojuma vadītāja Ieva Ilstere.

Analizējot iemeslus, kāpēc daļai sūtījumu saņēmēju aizvadītajos Ziemassvētkos bija jāatmuito gan dāvanas, gan pat pastkartītes, Ilstere norādīja, ka, visticamāk, sūtījuma dati nebija korekti.

“Iespējams, nav korekti norādīti [dati] un tāpēc tika prasīti arī pirkuma čeki, jo viss liecināja, ka tas ir pirkums [nevis dāvana],” stāstīja “Latvijas pasta” pārstāve.

Lai no līdzīgām situācijām izvairītos, Ilstere aicināja pārliecināties, ka gan nosūtītājs, gan arī pasta operators pirms dāvanas nosūtīšanas digitālajā formā aizpilda precīzu informāciju par sūtījumu.

“Tas būtu drošākais un pareizākais veids. Ja informācijas sūtījumā nav korekti norādīti digitālie dati mums kā pasta operatoram saņēmējam, tad jums būs jāsazinās ar nosūtītāju, lai precizētu, kas ir sūtījumā,” skaidroja Ilstere.

To, ka jo īpaši šobrīd par sūtījumu jānorāda sīka un precīza informācija, uzsvēra arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Ilze Knoka.

“Vienkāršāk ir uzrakstīt nevis sarakstu ar šokolāde, suvenīrs un tā tālāk, bet vienkārši ierakstīt vārdu “dāvana”. Tad rodas jautājums – kā to atmuitot? Jo prece “dāvana” kā tāda – neeksistē,” skaidroja Knoka.

Daļai Latvijas iedzīvotāju aizvadītājos svētkos jāatmuito bija pat pastkartītes. “Latvijas pasta” pārstāve vērtēja, ka arī šeit, visticamāk, pie vainas bijuši neprecīzi ievadīti digitālie dati.

“Ja klients būtu vērsies [pie mums], tad mēs būtu precizējuši informāciju un lūguši arī muitai izskatīt šo gadījumu un izvērtēt, vai varbūt atmuitošana nebūtu jāveic,” vērtēja “Latvijas pasta” muitas pakalpojumu vadītāja.

Vienlaikus pastā arī skaidroja, ka, iespējams, pie vainas varētu būt  arī fakts, ka nosūtītās kartītes ievietotas aploksnē un tad deklarētas kā dāvana.

Lai tā būtu automātiski piegādājama saņēmējam, datos un uz CN22 formas (veidlapa starptautisko sīkpaku nosūtīšanai uz Eiropas Savienības dalībvalstīm un ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm) jābūt atzīmei, ka tas ir dokuments. Tad elektroniskā sistēma to atpazīst  kā papīra formāta vēstuli.

VAS “Latvijas pasts” katru dienu saņem ap 100 000 sūtījumu no visas pasaules. Aptuveni desmitā daļa sūtījumu ienāk no tā sauktajām “trešajām” valstīm jeb valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas savienības. No šīm valstīm ienākošās pastkartes un vēstules tiek piegādātas saņēmējam un jādeklarē tās nav.

Taču, ja ienākošais sūtījums ir sīkpaka vai bandrole ar kādu pirktu preci, tad, to saņemot, prece jādeklarē muitā un par to vēl jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Turklāt, ja pirkums ir dārgāks par 150 eiro, būs jāmaksā arī muitas nodoklis.

Savukārt, ja sūtījums ir dāvana, kuras vērtība nepārsniedz 45 eiro, muitas nodoklis un PVN nav jāmaksā, taču šis sūtījums saņēmējam tāpat būs jādeklarē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt