Rīta Panorāma

Mūziķi vienojas 72 stundu labdarības izsolē Ukrainas atbalstam

Rīta Panorāma

Svētku brīvdienas un drošības kontrole uz ceļiem

Senās Lieldienu tradīcijas

Kādas tradīcijas Lieldienās piekopa senie latvieši

Lieldienas ir divu tradīciju savienojums – gan reliģiskās, gan tautas tradīcijas. Lieldienas ir maģisks laiks. Uzskata, ka viss, ko tu dari gadskārtās, atspoguļojas uz dzīvi gada posmā līdz nākamajām Lieldienām.

Tieši tāpēc Lieldienās jau izsenis senie latvieši ievērojuši dažādas tradīcijas un ticējuši rituālu spēkam.

“Lieldienās tiek daudzināta saule. Saules simbolisms ir daudz kur redzams. Ola arī ir apaļa kā saule. Plācenis arī apaļš kā saule. Kad cilvēki dejo, viņi arī dejo aplī. Svarīgi ir Lieldienās pamosties pirms saules. Aiziet droši vien kādā klusā vietā, kur ir iespējams redzēt saullēktu. Tas nav ikdienišķs saullēkts. Lieldienu saullēkts nāk ar jaunu enerģiju, atnes pavasari,” stāstīja muzejpedagoģe Ieva Bērziņa.

Senie latvieši Lieldienās gan dejojuši, gan dziedājuši. Ļaudis jau no rīta ir kārtīgi sapucējušies:

“Ticējums vēsta, ka Ziemassvētkos, lai arī vecs, bet jāvelk balts krekls. Bet uz Lieldienām kaut zils, tomēr jauns. Tas, kas bija sastrādāts pa ziemu, ko sievietes bija savērpušas, saaudušas, to vilka mugurā un ar to lepojās un rādīja. Tātad sapucēties ir svarīgi.”

Populāras bijušas arī dažādas spēles ar krāsotajām olām.

“Ja būtu divi spēlētāji, viņi uzliek olu uz galda. Saka viens, divi, trīs vai kādus citus vārdus un iegriež katrs oliņu. Tad skatās, kuram oliņa danco visilgāk. Tas pēc tam var paņemt pretinieka olu,” skaidroja muzejpedagoģe.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja pārstāvis Jānis Jātnieks stāstīja, ka uz olu kaujām katrs nāk ar divām, trim vai pat vairāk olām: “Mērķis ir aiziet ar vēl vairāk olām, kā atnāca. Katrs pēc kārtas ņem olu un ripina pa reni lejā. Noripinot katru olu, pie kuras tava ola pieskaras, tu dabū sev.”

Tāpat Lieldienās nekur neizpalika šūpošanās tradīcija. Šādā veidā tikuši aktivizēti dzīvības spēki, cilvēkiem paceļoties pretī saulei.

“Zemniekam ir svarīgi, lai aitiņas dzimtu, lai sivēntiņi birtu ārā kā pupas. Jo augstāk šūpojas, jo garāki aug lini, jo garāka aug vilna aitām,” stāstīja muzejpedagoģe Bērziņa.

Šajās Lieldienās Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs apmeklētājiem piedāvā pilnā mērā izbaudīt reliģiskās un tautiskās tradīcijas, būs gan dievkalpojums, gan tirgus, gan koncerti, gan dažādas izklaides iespējas, tajā skaitā šūpošanās, olu krāsošana un ripināšana. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt