4. studija

Kāpēc jāapmaksā nevis ūdens patēriņš, ko uzrāda skaitītājs, bet gan - 6 kubikmetri katram?

4. studija

Ceturtā studija

Krāpniecības fenomens: pārdodot lietas, cilvēki labprātīgi zaudē savu naudu!

Kā viltus kurjerpasta darboņi apkrāpj mantu pārdevējus? Ilānas pieredze

Interneta sludinājumu vietnēs, kur notiek pirkšanas un pārdošanas darījumi starp privātpersonām, uzdarbojas krāpnieki, izmantojot kurjerpasta uzņēmumu zīmolus. Valsts policijā šo krāpšanas veidu dēvē par "2020.–2021. gada fenomenu". Kā cilvēki tiek apkrāpti, un vai nozagto naudu iespējams atgūt?

Ķeguma iedzīvotājai Ilānai Dīcmanei pietrūcis pavisam nedaudz, lai viņa krāpniekiem noticētu un zaudētu līdzekļus savā bankas kontā, tāpēc viņa darīja zināmu savu stāstu raidījumam "4. studija", lai brīdinātu iedzīvotājus.

Ilāna ar Latvijā populāra interneta sludinājumu portāla starpniecību nolēmusi pārdot bērna legingus. Uzrunājot potenciālos pircējus, viņa nav varējusi iedomāties, ka sludinājumam atsauksies cilvēks, kuram interesē nevis piecus eiro vērts apģērba gabals, bet gan viss Ilānas konta saturs.

"Viņi pēc tam raksta "WhatsApp" ziņu pārdevējam, kas kaut ko pārdod, ar tekstu – "Vai prece ir pieejama? Ja ir pieejama, mēs viņu pērkam!" Kad klients atbild – jā, prece ir pieejama, jūs to varat iegādāties, viņi piedāvā, krāpnieki, preci nopirkt, apmaksājot paši šo "DPD" kurjeru. Viņi apmaksājot it kā gan sūtīšanu, gan arī naudiņu sūta "DPD". Pēc tam, kad jūs izsūtāt preci, viņi saka, ka "DPD" samaksās naudiņu uz jūsu kontu, vajadzīgi tikai jūsu kartes dati," stāstīja Ilāna.

Ilānai sākumā neesot radušās nekādas aizdomas, ka krieviski runājošā persona, kura vēlas iegādāties legingus, varētu nekrietni melot, jo jau bija izmantojusi "DPD Latvija" kurjeru pakalpojumus. Arī telefonā saņemtā veidlapa, kurā prasīts aizpildīt savus datus, bijusi noformēta ar šī sūtījumu piegādes uzņēmuma logo.

Kā norādīja Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska, cilvēkam tiek nosūtīta saite, kuru atverot viņš nonāk interneta vietnē, kas tikai vizuāli atgādina "DPD Latvija" un "Omniva Latvija" mājaslapas, kur tiek prasīts ievadīt kartes datus.

"Krāpnieki, iegūstot šos kartes datus, nosacīti imitē interneta veikala darbību un mēģina šai kartei aizsūtīt pieprasījumu, ka ir noticis darījums, un novilkt naudiņu," skaidroja "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Valsts policijas statistikā maksājumu karšu datu izkrāpšana, izmantojot uzņēmumu "DPD Latvija" un "Omniva" logo, tiek dēvēta par "2020.–2021.gada fenomenu".

Pērn izmeklēti 113 gadījumi, kad cilvēki zaudējuši naudu, noticot, ka darījums notiks caur "Omniva" kurjerpastu. Kopumā tādā veidā no bankas kontiem izkrāpti 43 422, 39 eiro. Savukārt, izmantojot "DPD" logo, apkrāpti 305 cilvēki, radot zaudējumus 123 600 eiro vērtībā. Diemžēl, apkrāpto skaitam ir tendence pieaugt. Pēc Valsts policijas (VP) teiktā, cilvēkiem pārsvarā tiek izkrāpta summa, par kuru viņi pārdod preci konkrētajā tirdzniecības platformā. Preces pārdevējs domā, ka šo summu viņam samaksā, bet īstenībā viņš šo summu zaudē.

Valsts policija ar šādām krāpšanām, kurās tiek izmantots kurjerkompāniju logo, cīnās jau gadu. Bez rezultātiem.

"Šīm krāpšanām ir raksturīgs starptautisks raksturs. Šīs krāpšanas lielākoties tiek organizētas un izdarītas ārpus Latvijas, pat ārpus Eiropas Savienības valstīm.  Līdz ar to arī izmeklēšana ir starptautiska un ir ilgstoša," sacīja Gžibovska.

Krāpniekiem lielākoties rakstot saziņas platformā "WhatsApp" un redzot Latvijas numuru, cilvēkam rodoties maldīgs priekšstats, ka raksta no Latvijas. Taču, kā uzsvēra policijā, krāpnieki ļoti veiksmīgi izmanto numuru viltošanas tehnoloģiju un var panākt, ka uzrādās jebkāds numurs.

"DPD Latvija" valdes priekšsēdētājs Jānis Grants atzina: "Man nerodas iespaids, ka šeit varētu būt kāds vienkāršs risinājums, jo, runājot ar nozares profesionāļiem, tas, ko viņi stāsta – ka tu vienā dienā aizver vienu domēnu un nākamajā dienā atveras nākamais domēns. Tā problēma ir patiešām liela, un te tiešām speciālistiem būs jālemj, kā to risināt visefektīvāk. Tas, ko mēs no savas puses varam darīt, ir tas, ko mēs jau darām, – aktīvi komunicējam gan ar nosūtītājiem, gan skaidrojam šo situāciju un visu pārējo."

Izmantojot kurjerkompāniju vārdu, Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti vairāk nekā 167 000 eiro. Vai no konta izzagto naudu ir iespējams atgūt?

"Swedbank" pārstāvis norādīja: "Karšu krāpšanām pastāv šie starptautiskie karšu reklamācijas noteikumi, kad caur kartēm var mēģināt šo naudu atgūt. Lielākā problēma šajā gadījumā ir tā – ja klients pats apstiprina tos datus, respektīvi, ievada tur "Smart ID" kodu vai apstiprina caur drošo autentifikāciju, tad gan ir apgrūtināta šī naudas atgūšana.

Jebkurā gadījumā ieteikums ir tāds: ja esat saskāries ar krāpšanu, obligāti informējiet banku, tāpēc ka šie mēģinājumi atgūt naudu notiek vienmēr. Lielākas cerības ir atgūt, ja tā ir bijusi karšu krāpšana.

Bet, kā vienmēr sakām, – tas ir individuāls gadījums, ne vienmēr izdodas."

"Esiet, cilvēki, uzmanīgi, neuzķerieties, ja kāds jums atmaksās sūtīšanu un dos naudiņu caur kaut kādu trešo personu, un prasīs jūsu kartes datus! Nekādā gadījumā kartes datus nedot!" uzsvēra Ilāna.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt