SATURS:
Ko regulē SPRK
Siltumapgādes jomā SPRK regulē trīs pakalpojumus – siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali, kā arī siltumenerģijas tirdzniecību. Uz lietotājiem (piemēram, mājsaimniecības, skolas, uzņēmumi) attiecas siltumenerģijas gala tarifs, ko nosaka vienīgi tiem siltumenerģijas komersantiem jeb operatoriem, kas nodrošina vismaz divus pakalpojumus – siltumenerģijas pārvadi, sadali un tirdzniecības pakalpojumu, un kuriem ir izsniegta SPRK licence.
Savukārt siltumenerģiju ražo gan tādi komersanti, kam šis ir vienīgais sniegtais pakalpojums, gan tādi, kas reizē sniedz visus trīs – ražošanas, pārvades un sadales un tirdzniecības pakalpojumus.
Ne visus regulē SPRK
Latvijā darbojas 68 siltumapgādes operatoru, kuri pakalpojumu sniedz galalietotājiem par SPRK apstiprinātu gala tarifu. Šiem operatoriem ir piešķirta SPRK licence, kurā norādīta darbības teritorija siltumenerģijas pakalpojuma sniegšanai. Regulējamo operatoru skaits gada laikā var mainīties, jo ik gadu SPRK piešķir jaunas licences, tāpat arī tās anulē, beidzoties operatora darbībai, vai groza, iekļaujot jaunas teritorijas.
SPRK regulē vien tos komersantus, kuri atbilst noteiktiem regulēšanas kritērijiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem un nodrošina lietotājiem nodoto siltumenerģijas apjomu virs 5000 megavatsundām (MWh) gadā. Tie siltumenerģijas komersanti, kuri nesasniedz noteikto apjomu, lietotājiem nodrošina pakalpojumu par vienošanās cenu vai arī uzraudzību veic pašvaldība.
Siltuma tarifu pārskatīšana
Komersanti tarifu projektus iesniedz SPRK izvērtēšanai pēc nepieciešamības. Piemēram, brīdī, kad izmaksas ir mainījušās vai siltumenerģijas apjoms palielinājies/samazinājies par vairāk nekā 10%. Vai arī tad, ja energobilancē veiktas būtiskas izmaiņas, piemēram, uzbūvēta jauna katlu māja vai darbības teritorijai pievienota jauna apdzīvota vieta.
Kas veido tarifu
Veicot aprēķinus, apkures tarifos operatori iekļauj izmaksas, kas nepieciešamas siltumenerģijas apgādes pakalpojumu sniegšanai. Lielāko daļu, īpaši šobrīd, veido kurināmā un iepirktās siltumenerģijas izmaksas, bet pārējās izmaksas ir darba samaksa, pamatlīdzekļu nolietojums, remontdarbi u. c.
Atkarībā no izvēlētā kurināmā veida kurināmā izmaksu īpatsvars tarifu projektā atšķiras. Ja siltumenerģiju ražo, izmantojot dabasgāzi, dabasgāzes izmaksas tarifu projektā tipiski veido ap 80–90%, bet, ražošanā izmantojot biomasu – kurināmā izmaksas veido ap 50–70%.
Tarifs var mainīties
Siltumenerģijas tarifu projektu komersanti sagatavo saskaņā ar tarifu aprēķināšanas metodiku. Pēc tam to iesniedz SPRK vērtēšanai, kā arī publicē "Latvijas Vēstnesis", lai pakalpojuma lietotāji ar plānotajām izmaiņām varētu savlaicīgi iepazīties un paust viedokli. Savukārt SPRK informāciju par saņemtajiem tarifu projektiem publicē savas vietnes sadaļā "Iesniegtie tarifu projekti".
SPRK skaidroja, ka pirms tarifu apstiprināšanas notiek rūpīgs komersantu iesniegto tarifu projektu vērtēšanas darbs. SPRK, saņemot tarifu projektu, pārbauda komersanta prognozēto siltumenerģijas apjomu, ražošanas iekārtu parametrus, kurināmā izmaksas un citus dokumentus – rēķinus, iepirkuma dokumentāciju u. c. Īpašu uzmanību SPRK pievērš tam, lai izmaksās tiek iekļautas tikai tādas komersanta darbības, kas nepieciešamas efektīvai pakalpojuma sniegšanai. Piemēram, tarifos nevar iekļaut izmaksas, kas saistītas ar citiem komercdarbības veidiem, piemēram, apsaimniekošanas pakalpojumiem, vai izmaksas par ēku uzturēšanu, ja šīs ēkas komersants neizmanto pakalpojuma sniegšanai, piemēram, tās stāv tukšas.
Izvērtējot kurināmā izmaksas, SPRK pārliecinās, ka komersants izvēlējies saimnieciski izdevīgāko – zemāko cenas piedāvājumu, turklāt izvērtējot šīs cenas atbilstību tirgus situācijai. Ja vērtēšanas gaitā SPRK rodas kādi jautājumi vai redzamas aprēķina neprecizitātes, SPRK pieprasa komersantam papildu skaidrojumus, precizējumus un pamatojumu.
Biežākās kļūdas
Kļūdas, ko komersanti pieļauj tarifu projektu sagatavošanas procesā, ir dažādas. SPRK visbiežāk konstatējis, ka aprēķins neatbilst tarifu projekta aprēķināšanas metodikai vai arī komersants nepareizi ir attiecinājis izmaksas starp regulētu un neregulētu pakalpojumu. Proti, daļa sniedz gan regulētu siltumenerģijas pakalpojumu, gan neregulētu, piemēram, namu apsaimniekošana, teritorijas apsaimniekošana u.tml., kas ir pakalpojumi, kurus SPRK neregulē. Komersantam korekti ir jānodala regulēta un neregulēta pakalpojuma izmaksas, neiekļaujot neregulēta pakalpojuma izmaksas tarifa projektā.
Tāpat novērotas arī neprecizitātes nodotās enerģijas apjomos, aritmētiskas kļūdas, nepareizi piemērots lietderīgās lietošanas laiks pamatlīdzekļiem.
Divu veidu tarifu projekti
Izšķir divu veidu tarifu projektus – pilnā tarifa projektā iekļauto izmaksu izvērtēšana, kur tiek pārbaudītas visas ar siltumapgādi saistītās izmaksas, un atļauja komersantiem pašiem noteikt tarifus, ja mainās tikai kurināmā, iepirktās siltumenerģijas vai pārdotās elektroenerģijas cena. Abos gadījumos tarifu projektus iesniedz SPRK izvērtēšanai un apstiprināšanai, atšķiras to izvērtēšanas ilgums.
Komersanti, kuriem ir SPRK piešķirta atļauja pašiem noteikt tarifus (ja mainās kurināmā cena, iepirktās siltumenerģijas izmaksas vai pārdotās elektroenerģijas cena), var iesniegt SPRK izvērtēšanai tarifu projektu ikreiz, kad mainās ietekmējošie faktori. Līdz ar to gada laikā tarifi vienam komersantam var mainīties vairākas reizes – gan pieaugt, gan samazināties. Gandrīz visiem regulējamiem komersantiem ir piešķirtas atļaujas pašiem noteikt tarifus, skaidroja SPRK.
Neilgi pirms kurināmā piegādes līguma termiņa beigām siltumapgādes komersants izsludina publisku iepirkumu vai veic cenu aptauju par jauna līguma slēgšanu kurināmā piegādei. Siltumenerģijas komersants izvēlas saimnieciski izdevīgāko cenas piedāvājumu. Attiecīgi aktuālo kurināmā cenu, kas ietverta jaunajā līgumā, iekļauj tarifu projektā, ko kopā ar kurināmā piegādes līgumu iesniedz SPRK.
Līdzīgi ir arī gadījumos, ja siltumenerģijas komersantam ir noslēgts līgums par mainīgu jeb dabasgāzes biržas cenu, kas katru mēnesi ir atšķirīga. Šobrīd tendence liecina, ka arī biomasas (šķeldas, granulas) kurināmā līgumi atsevišķos gadījumos ir piesaistīti biržas cenai. Līdz ar to, mainoties aktuālajai kurināmā cenai, mainās arī tarifs. Ja kurināmā faktiskā cena ir augstāka par to, kas iepriekš iekļauta tarifā, komersantam ir tiesības noteikt augstāku tarifu. Bet tad, ja faktiskā kurināmā cena ir zemāka, tad komersantam ir pienākums lietotājiem piemērot zemāku tarifu.
Tarifu vērtēšanas ilgums
Tipiski pilnu tarifa projektā iekļauto izmaksu izvērtēšanu komersanti veic reizi 3–5 gados. Gadījumos, kur komersantam ir stabila izmaksu struktūra un pakalpojuma apjoms, pilnu tarifu izvērtēšanu var veikt retāk. Komersantiem, kuri kādu laiku nav pārskatījuši visas ar siltumenerģiju saistītās izmaksas, tarifi ilglaicīgi ir nemainīgi.
Atbilstoši tarifu aprēķināšanas metodikai šo projektu izvērtēšana un lēmumu pieņemšanas laiks ir līdz 120 dienām (aptuveni 4 mēneši). Ja izvērtēšanas gaitā nepieciešams saņemt no komersanta papildu informāciju, SPRK lūdz to iesniegt. Brīdī, kad informācija ir pieprasīta, tarifu projekta izskatīšanas laiks tiek apturēts, bet atsākas, kad komersants informāciju ir iesniedzis SPRK.
Tas nozīmē, – jo ilgāks ir papildu informācijas gaidīšanas laiks, jo vēlāk tarifi tiek apstiprināti.
Savukārt siltumenerģijas komersantiem, kuriem ir izsniegta atļauja pašiem noteikt tarifus, SPRK izvērtēšanu un saskaņošanu veic 21 dienas laikā. Ja šajā laikā SPRK secina, ka tarifi neatbilst metodikai vai noraida iesniegto tarifu pamatojumu vai tarifus, tarifi nestājas spēkā un par to informē gan komersantu, gan pašvaldību, kā arī publicē "Latvijas Vēstnesī". Savukārt, tarifam stājoties spēkā, informācija par to atrodama SPRK vietnē.
Dažādās vietās atšķiras
Tarifu atšķirības ir saistītas ar izvēlētā kurināmā veidu un brīdi, kādā komersants slēdz līgumu par kurināmā piegādi, kā arī pakalpojuma sniegšanas nosacījumiem. Komersantiem, kuri ražošanā izmanto dabasgāzi, tipiski tarifi ir augstāki, salīdzinot ar tiem, kas ražošanā izmanto biomasu – šķeldu, granulas. Lai arī šķeldas un granulu cena ir zemāka par dabasgāzes cenu, abu kurināmā resursu cenas šobrīd ir augstas. Situāciju katrā pašvaldībā atšķir arī tas, kurā brīdī un uz kādu darbības termiņu siltumenerģijas komersanti ir noslēguši līgumus par kurināmā piegādi. Šī brīža situācijā dabasgāzes piegādātāji arvien biežāk piedāvā slēgt līgumus īsākam termiņam – uz vienu vai dažiem mēnešiem –, pretēji situācijai pirms gada, kad dabasgāzes piegādes līguma slēgšana uz 12 mēnešiem bija ierasta prakse.
Tarifu atšķirības ietekmē arī katrā apdzīvotajā teritorijā atšķirīgi pakalpojumu sniegšanas nosacījumi – izvēlētie siltumapgādes sistēmas tehnoloģiskie risinājumi, siltumapgādes sistēmas kompaktums un tās tehniskais stāvoklis, kā arī katras apdzīvotās vietas ģeogrāfiskās īpatnības (reljefs, apbūves blīvums, siltumapgādes lietotāju blīvums utt.). No šiem nosacījumiem ir atkarīgas pakalpojuma sniegšanas izmaksas, kas nepieciešamas pakalpojumu nodrošināšanai.
