"4. studijas" skatītājs Gunārs vaicāja: "Mani interesē jautājums, kā var satikties ar deputātiem, kas ievēlēti Saeimā? Agrāk bija tā, ka bija oficiāli medijos publicētas vietas un laiki, un pulksteņi, kad var ar kuru deputātu satikties. Kāpēc tāda kārtība tagad, kad ir jauns spīkers, nevar būt ieviesta? Citādi iznāk, ka deputāti kaut kur "mētājas" apkārt, tikai neviens nezina, kurā vietā."
Raidījuma uzrunātie deputāti uzskata, ka ar saviem vēlētājiem komunicē vai arī grasās to darīt pēc vislabākās sirdsapziņas. Un pavisam nepiekrīt Gunāra viedoklim, kurš pārmet viņiem mētāšanos apkārt nenosakāmās koordinātēs.
Parlamentārietis Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Komunikācija ar vēlētājiem – tas, protams, sociālie tīkli. Bet tajā pašā laikā braucieni uz reģioniem." Vaicāts, vai ir konkrēts laiks un dienas, deputāts atzina, ka tās ir piektdienas, jo tad ir no darba komisijās brīva diena.
Savukārt deputāte Anita Brakovska (Zaļo un zemnieku savienība) norādīja, ka ar vēlētājiem komunicē telefoniski. Oficiāla pieņemšanas laika viņai gan neesot.
Bet deputāts Lauris Lizbovskis ("Apvienotais saraksts") norādīja: "Ar vēlētājiem? Man ir e-pasts kā visiem deputātiem, kur rakstīt. Tāpēc jautājumus var iesniegt Sociālo un darba lietu komisijā, kur darbojos."
Viņa partijas biedrs Igors Rajevs par savu saziņas veidu norādīja: "Pamatā tas ir e-pasts. Saeimas e-pastu tagad ļoti vienkārši visi zina. Protams, man ir "Facebook", man ir arī zvani."
Savukārt Saeimas Apmeklētāju un informācijas centrā kā pareizāko saziņas veidu ieteica sazināties caur frakciju. "Frakcijām ir tehniskie sekretāri. Un viņiem ir pieejama informācija. Bet jūs varat rakstīt arī iesniegumu konkrētam deputātam vienkārši uz Saeimu," skaidroja parlamentā.
Tikmēr politologs Filips Rajevskis atzīst, ka neviena saziņa sociālajos tīmekļos vai rakstiska komunikācija pa Saeimas e-pastu nespēj aizstāt dzīvo sarunu. Ievēlētam politiķim ir pienākums tikties un sarunāties ar iedzīvotājiem. Taču tas, cik atvērti politiķi ir sarunām aci pret aci ar savu vēlētāju, atkarīgs tikai no pašiem politiķiem.
Saeimas darba kārtībā šai komunikācijai ir atvēlēta piektdiena, ko katrs deputāts plāno pēc saviem ieskatiem.
"Ja mēs skatāmies veiksmīgākos Latvijas politiķus, tie ir tie politiķi, kuri ir pieejami, kuri ir kontaktā ar vēlētājiem un kuri atrod laiku parunāt ar vēlētājiem. Formāti var būt dažādi, sākot no publiskas uzstāšanās, beidzot ar individuālu pieņemšanu savos birojos, kas ir iekārtoti tajos vēlēšanu apgabalos, kur viņi strādā. Katrs politiķis izvēlēsies savu formu. Un, jo pieredzējušāks politiķis, jo viņš labāk zina, kā to darīt," sacīja Rajevskis.
Politologs arī minēja – ja neskaita politiķus, kuri vienmēr ir mediju uzmanības centrā, vēlēšanu rezultāti labi parādot, ka ievēlēti ir tie, kuri centās pēc iespējas vairāk tikties un sarunāties ar vēlētājiem.
"Nekas nav labāks pasaulē izgudrots, pat runājot par sociālajiem medijiem. Pat tādas lielas valsts kā ASV kampaņās ir tāda sadaļa kā tikšanās un roku paspiešana. Roku spiešanas princips – tas strādā uz vēlētāju vislabāk. Vislabāk ceļ politiķa reputāciju un imidžu šis personīgais kontakts. Tas vienmēr atstāj uz cilvēkam iespaidu. Cilvēks jūtas pamanīts, sadzirdēts. Sociālie mediji nekad nedos šo sajūtu cilvēkam, ko dod šis kontakts," teica Rajevskis.
