Tumšais laiks un grūtsirdība
Tumšais laiks daļai cilvēku liek pagurt, kļūt tādiem kā apdomīgiem un pat grūtsirdīgiem. Zinātniski to sauc par sezonas atkarīgo depresiju, un galvenās tās pazīmes ir sagurums, nespēja izgulēties un koncentrēties, kā arī vēlme pārlieku našķoties ar barojošiem ēdieniem. Ar pilnu pazīmju sarakstu var iepazīties šeit.
Eiropā, kur ziemā dienas gaismu baudām vidēji 6-7 stundas, no sezonas atkarīgās depresijas cieš 2-8% iedzīvotāju.
Arī Skandināvijā, kur dažās tālākajās ziemeļu pilsētās dienas garums var būt pat tikai pusotra stunda, tumšais laiks cilvēkus ietekmē. Taču gadu gaitā Norvēģijas, Zviedrijas un Dānijas iedzīvotāji ar to, šķiet, sadzīvo aizvien labāk.
Protams, daļu no šiem panākumiem veido profesionāļu, piemēram psihoterapeitu sniegtā palīdzība. Liela nozīme ir arī veselīgam uzturam un dzīvesveidam. Taču Eiropā un pasaulē pēdējos gados jo īpaši tiek cildināta skandināvu dzīves filozofija.
Dāņi to sauc par “hygge”, zviedri – par “lagom”, bet norvēģi par “koselig”.
Lai saprastu, ko šī filozofija paģērē un kā tā ietekmē Skandināvijas valstīs dzīvojošos, LSM nolēma sazināties ar latviešiem, kuri jau vairākus gadus dzīvo Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā.
Kas ir “hygge”?
Vispopulārākie savas dzīves filozofijas slavēšanā šķiet dāņi, par kuru “hygge” (no dāņu: jautri) gan stāsta ziņās, gan runā dažādos iedvesmas blogos, grāmatās un reklāmās.
Un burtiskā nozīmē šo vārdu var tulkot kā “omuļoties”.
Kristīne Pimenova Dānijā dzīvo un studē jau pusotru gadu un šo valsti uzskata par savām otrajām mājām. Viņa šo omuļošanos skaidroja kā sajūtu, kas rodas, mājās sadedzot sveces, ietinoties siltā pledā un palasot kādu grāmatu:
“Manuprāt, "hygge" ir pazīstama mums visiem. Tā ir atpūta, nekā nedarīšana, "čilošana". Vienkārši dāņi ir bijuši pietiekami attapīgi, lai to pārdotu kā ko īpašu.”
Arī Gundars Mēness, kurš jau 11 gadus dzīvo Dānijā un strādā informācijas tehnoloģiju nozarē, “hygge” uztver kā nesteidzīgu dzīves baudīšanu:
“Brīvdienu rītā ieritināties dīvānā zem segas blakus otrai pusītei vai mājdzīvniekam, malkot kafiju un skatīties TV vai klausīties mūziku – tā ir “hygge”. Ar kolēģiem pusdienu pārtraukumā aiziet uz parku, apsēsties zālājā, ēst, izbaudīt saules starus un svaigu gaisu, nesteidzoties sarunāties, vai vienkārši kopā paklusēt – tā ir “hygge”. Ar radiem kopīgi ieturēt svētdienas pusdienas, kur pie galda, sarunājoties par pasaules svarīgākajām problēmām vai pat pilnīgi neko, paiet četras stundas, un nevienu tas neuztrauc – tā ir “hygge”.”
Kopā ar māku atpūsties dāņi mums māca arī ko citu. Elīna Korne, kura dzīvo un strādā Dānijā jau vairākus gadus, minēja, ka “hygge” sevī ietver arī plānošanu un līdz ar to nesteigšanos.
Viņa novērojusi, ka dāņiem ļoti tipiski ir savas sociālās aktivitātes rūpīgi plānot uz priekšu. To jo sevišķi var novērot Ziemassvētku laikā, kad vakariņas ar draugiem un radiem tiek ierakstītas kalendārā teju mēnesi uz priekšu.
“Un tu jau zini, ka tev tajā un tajā decembra nedēļas nogalē būs tikšanās ar tiem draugiem – satiksies, pasēdēsi, paēdīsi, būs forši un būs ‘hygge’.”
Elīna uzskata, ka, tā plānojot, arī pašam stresa mazāk, turklāt ir prieks un nepacietība, gaidot ilgi plānoto tikšanos ar sev tuvajiem.
“Hygge” izpaužas arī dizainā. Kristīne Pimenova jokoja, ka, pavisam vienkāršojot, tas būtu tā – ar skaistiem dizaina elementiem iekārtota māja, kamīns, dīvāns ar 15 maziem skaistiem spilventiņiem. Tā iekārtots mājoklis, kā vietējie teiktu, ir “hyggeligt".
Viens no noteicošajiem elementiem mājas dizainā ir gaisma. Elīna Korne atklāja, ka “hygge” apgaismojums ir pieklusināts un silts. Tās var būt dažādas stāvlampas, mazas gaismiņas un sveces. Viņa arī stāsta, ka Dānijā cilvēki aizkarus logos praktiski nelieto, tāpēc, ejot garām mājām, diezgan skaidri dažkārt var redzēt, kur dzīvo dāņi:
“Silta, pieklusināta gaisma, kas tev to mājīguma sajūtu rada. Nevis dienasgaismas spuldzītes, kas dod aukstu gaismu. Tad tu redzi, ka ir tās lielās spuldzes ar kvēldiegu. Tas ir ļoti tipiski, ka tev uz vakariņu galda ir tāda veida lampas, lai radītu to pieklusināto atmosfēru.”
Savs mājīgās domāšanas veids arī zviedriem un norvēģiem
Kamēr par dāņu “hygge”, šķiet, dzirdējuši ir teju visi, ne mazāk interesanta dzīves filozofija slēpjas arī aiz zviedru “lagom”, kas burtiski nozīmē “mēreni – ne par daudz, ne par maz”, kā arī norvēģu “koselig” (tulk.no norvēģu valodas – omulīgs, mājīgs).
Liene Some, kura dzīvo un strādā Zviedrijā jau septiņus gadus, novērojusi, ka zviedri “lagom” pielieto daudz – kā darbā, tā privātajā dzīvē:
“Biežāk, ikdienā to attiecina uz pārtikas izvēli, piemēram, izvēloties tikai vidējā izmēra tortes gabaliņu vai restorānā servētie ēdieni ir tieši vajadzīgā daudzumā.”
Viņa vērtēja, ka tas zviedriem esot kā iemesls par daudz neiespringt un nepārcensties. Arī, piemēram, darba vidē kolēģi vienmēr izpildīs savus pienākumus, bet nekad nestrādās līdz vēlai naktij.
Liene arī smējās, ka šis “lagom” vislabāk novērojams zviedru piena izvēlē, jo zviedri visbiežāk pērk 'mellanmjölk' (tulk.no zviedru valodas – starppiens), kas satur 1,5% taukus. Tas ļoti labi atbilstot tieši tam “pa vidu” variantam.
Sava, tiesa, dāņiem līdzīga, filozofija ir arī norvēģiem – “koselig”. Baiba Norlinde-Nilsena, kura precējusies ar norvēģi un sešus gadus dzīvo starp Latviju un Norvēģiju, skaidroja, ka “koselig” nozīmē teju tieši to pašu, ko dāņu “hygge”, – nesteidzīgu laika pavadīšu sev patīkamā veidā, mirkļa baudīšanu kopā ar tuvajiem un mājīgas gaisotnes un atmosfērās radīšanu.
Norvēģiem neatkarīgi no laikapstākļiem ierasti garāki pārgājieni ar atpūtas pauzēm un līdzi paņemto uzkodu baudīšanu:
“Par atšķirībām aktivitātēs es pirmo reizi sapratu, kad aicināju vīru nākt sēņot Latvijas mežos. Viņš prasīja, kad mēs sāksim taisīt līdz sviestmaizes un kafiju. Un es viņam godīgi atbildēju: “Mēs tikai ātri izskriesim aplīti mežā, nav teikts, ka būsim tur ilgas stundas un būs jāēd”. Tomēr viņam šķita ļoti jocīgi iet ārā sēņu pastaigā, bez “matpakke” (ēdiena paciņa) un kafijas. Tā bija pirmā reize, kad es tikai mazliet sāku nojaust atšķirības starp manām un viņa pastaigām.”
Tāpat, ejot pastaigās, norvēģi līdzi ņem ne tikai siltu dzērienu un uzkodas, bet arī kādu paliktni, uz kura atsēst.
Un kā trešo svarīgo šīs domāšanas sastāvdaļu Baiba minēja laika pavadīšanu ar mīļajiem cilvēkiem. Vasarā tā ir sauļošanās un grila ballītes. Socializēšanās spēlē svarīgu lomu arī ziemā – arī tad tā var būt gan pasēdēšana pie krūzes, gan pat dārza ballītes ziemā, baudot siltus dzērienus:
“Ļoti svarīgi, manuprāt, pavadīt laiku kopā ar citiem cilvēkiem tādēļ, ka vēlamies atrasties viņu klātbūtnē, nevis braukt ciemos tikai tad, kad jāpalīdz kaut ko darīt. Būšana kopā ir veids, kā pateikt cilvēkam – tu man esi svarīgs, es vēlos būt tavā klātbūtnē.
Vai šī filozofija tik tiešām palīdz pārvarēt tumšos ziemas vakarus?
Konkrētu pētījumu par to, kā šī domāšana ietekmē skandināvu prātus, nav. Taču ir minējumi, ka šī filozofija varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc skandināvus uzskata par tik laimīgiem.
Kristīne Pimenova vērtēja, ka “hygge”, protams, ir omulīga padarīšana, taču lielākoties tā ir par laika pavadīšanu ar saviem tuvākajiem. Bet ko šādā gadījumā darīt tiem, kuri ir vientuļi?
“Īpaši tagad, svētku laikā – tas ir neatbildēts jautājums, un tāpēc vien man šķiet, ka mums vajadzētu pārstāt tik kaislīgi slavināt "hygge", filmēt to reklāmās un drukāt žurnālos, jo patiesībā daudzos šī būšana vienam vai nebūšana ar citiem var radīt trauksmi. Kā minēju, īpaši svētku laikā,” Kristīne pamatoja savu viedokli.
Citās domās bija Gundars Mēness. Viņš stāstīja, ka uz mirkli būt pilnīgā mierā ar sevi un visu sev apkārt, jāmāk ikkatram. Tas gan, protams, nenozīmē arī to, ka nemitīgi slinkot būtu labi:
“Tu turpini strādāt un steigties, darīt visu, kas nepieciešams, lai sevi uzturētu, turpini izmantot laiku efektīvi, lai tiektos uz to dzīves līmeni, kādu vēlies sasniegt, bet atsevišķos brīžos aizmirsti par problēmām, nedomā par lietām, ko nevari ietekmēt, neuztraucies par to, kas ir bijis vai kas būs, bet tā vietā vienkārši esi.”
Par to, ka arī norvēģu “ koselig” sevi attaisno, pārliecināta arī Baiba. Tas palīdzējis arī vieglāk pārdzīvot pandēmijas ierobežojumu ietekmi uz ikdienas dzīvi – vienīgais veids, kā sev palīdzēt, bija piekopt “koselig” dzīves filozofiju:
“Garas kalnu pastaigas ar līdzi paņemtu karsto dzērienu, daudz sveču un silti pledi dzīvojamā istabā, mājas dekorēšana svētkiem, pusdienas ārā ikreiz, kad laikapstākļi ļāva. Visi šie mazie dzīves prieciņi bija tas, kas, manuprāt, mums palīdzēja pārdzīvot šo laiku.”
Viņa arī piebilda, ka iemesls, kāpēc tāda darbošanās ir iedarbīga, ir tas, ka galu galā pamatā taču ir ideja par to, ko var darīt, lai pats ikdienā justos labāk un pilnvērtīgāk.
Tikmēr Liene par “lagom” teica, ka šī domāšana palīdz sabalansēt dzīvesveidu, taču ziemā pašsajūtu īpaši neuzlabo:
“Tumšajā laikā zviedru galvenais izdzīvošanas veids ir uzturēties ārā pēc iespējas vairāk. Zviedri aktīvi brauc slēpot, slidot, dodas pārgājienos vai arī uz siltajām zemēm uzņemt sauli. Neskatoties uz to, tomēr ir daudz depresiju gadījumu tieši tumšajā laikā.”
