"Šobrīd populārākais ir tieši interneta banku uzbrukumi – piekļuves datu izvilināšana. Ļoti populāra ir "pikšķerēšana", kur mūs aizvilina uz viltus mājaslapu, kur mēs ievadām lietotājvārdu un paroli, un tad mūsu vārdā rīkojas tā, it kā mēs to darītu. Trešais, protams, ir arī viltus interneta veikali, kurus šobrīd, pat nav jābūt programmētājam, var dažādās platformās izveidot šo veikalu. Un cilvēki atnāk, paši pārskaita naudu, un vienkārši pārdevējs izgaist pēc kāda laika," pastāstīja "ESET Latvija" Kiberdrošības tehnoloģiju konsultants Kārlis Bergmanis.
"TOP5" uzbrukumu veidi ir:
- nozagt lietotāju interneta bankas karšu datus,
- uzbrukums digitālajai darba videi, proti, failu koplietošanai,
- par 50% pieaudzis uzbrukumi "Windows" operētājsistēmās iebūvētajiem risinājumiem,
- par 35% pieaudzis vīrusu skaits internetā – 35% pieaugums,
- hakeru uzbrukumi.
Arī "Drossinternets.lv" novērojuši līdzīgus krāpniecības gadījumus. "Drossinternets.lv" vadītāja Maija Katkovska sacīja: "Tiešām arvien vairāk un dažādākas metodes šie krāpnieki izmanto, lai panāktu, ka cilvēki savas kļūdas vai nezināšanas pēc ievada savu personīgo informāciju vai kredītkaršu informāciju, vai uzspiež uz saites un nokļūst vietā, kur tālāk no viņiem atkal tiek izvilināta informācija."
Nav zināms, cik daudz naudas ik gadu vai ik mēnesi krāpnieki izvilina no interneta lietotājiem.
Bergmanis norādīja, ka, pēc statistikas datiem, Latvijā aptuveni 75% cilvēku spēj atpazīt šos krāpnieciskos darījumus – krāpnieciskos veikalus, darījumus.
Jāpatur prātā, ka interneta vidē ir jāsaglabā vēss prāts – nevajadzētu ļauties mirkļa vājumam, ieraugot neticami izdevīgu piedāvājumu vai lūgumu steigšus nomainīt kādas paroles. Tieši to mēdz izmantot krāpnieki.
"Vienmēr noteikti ir jāpārbauda, tas ir pirmais pamatnoteikums mūsu drošībai, vienmēr ir jāpārbauda informācija. Ja ir akcija uzņēmumam, tas vienmēr būs viņu mājaslapā rakstīts.
Otrs, bankas nekad īsziņas veidā neprasīs jums ievadīt kaut kādus kodus, pārreģistrēt karti vai vēl kaut ko. Tas ir ļoti nedroši.
Protams, arī šie te dažādie fiktīvie interneta veikali, kas aicina mūs kaut ko nopirkt, un tajā brīdī, kad esam nopirkuši, ne mēs saņemam preci, ne arī kāds ar mums sazinās, ne arī mēs naudu saņemam atpakaļ. Tāpēc ļoti rūpīgi ir jāpārbauda visa informācija par šo interneta veikalu, vai gadījumā interneta lietotāji brīdināti, ka tas ir krāpniecisks veikals un tā ir vienkārši vietne, lai ķertu cilvēkus," stāstīja "Drossinternets.lv" vadītāja Katkovska.
Par Latvijas teritorijā reģistrētiem negodprātīgiem interneta veikaliem ir pieejama informācija Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā, kur ir atrodams šādu vietņu "melnais saraksts". Bet par dažādiem krāpnieciskiem paņēmieniem informāciju aktualizē "cert.lv" mājaslapā.
"ESET Latvija" Kiberdrošības tehnoloģiju konsultanta Bergmaņa "elementārais ABC" sevis pasargāšanai:
- Noteikti nesteidzamies – ja mums ienāk vēstule un saka, ka mums kaut kas ir jāizdara piecās minūtēs jeb, ja mēs VID nepārskaitīsim naudu 10 minūšu laikā un mūs ieliks cietumā, nesteidzamies.
- Ja mums rodas aizdomas, sazināmies ar šo šķietamo sūtītāju, izmantojot kādu citu datu kanālu. Ja mums ienāk e-pasts no mūsu šefa, kurš saka, ka mums tūlīt jāaizskaita partnerim nauda, sazināmies ar šefu telefoniski.
- Instalējam tomēr atjauninājumus un turam datorā kaut kādu drošības risinājumu ieslēgtu.
- Veicot ikvienu maksājumu, ļoti piedomājam līdzi, kam mēs pārskaitām naudu un kāpēc mēs to darām.
- Neatbildam uz kaut kādiem mistiskiem e-pastiem, superizdevīgiem piedāvājumiem, par kuriem esam, iespējams, tikai mēs vienīgie pasaulē dzirdējuši.
- Savas ierīces – kā telefonus, tā datorus – bloķējam, lai ir kaut kāds kods, lai tikai mēs varam tās atbloķēt.
- Sensitīvu informāciju, ko mēs vēlētos, lai citas personas nekādā gadījumā netiek klāt, tomēr dzēšam ārā un saglabājam tās ārējos cietajos diskos.
Bergmanis uzsvēra, ka palielinājies ir gan tas, cik bieži krāpnieki rīko šīs savas kampaņas, cik bieži mēģina kaut ko izvilināt, gan arī palielinās visu laiku, cik interesantos veidos viņi to dara.
"Būtībā, tas, kas ir jāpatur prātā, – šiem krāpniekiem tā ir tāda pati uzņēmējdarbība kā jebkura cita," viņš norādīja.
